Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija nevarēja norādīt jaunākos datus, cik skolās šobrīd svešvaloda tiek mācīta pirmajās klasēs, tomēr 2010. gadā tās bija 62 skolas, no kurām angļu valodu mācīja 57, franču - divās, bet vācu valodu - trīs skolās.
Jēkabpils pamatskolas direktore Silvija Dreimane Dienai pastāstīja, ka angļu valodu bērni no 1. klases var apgūt jau apmēram sešus gadus. Šāda iespēja rasta, pateicoties vecākiem, kuri izrādījuši lielu interesi. «Vecāki izteica priekšlikumu, un mēs atradām iespēju angļu valodu mācīt fakultatīvajās nodarbībās pilnīgi visiem bērniem, paši izveidojot programmu,» sacīja skolas direktore. Viņa arī paskaidroja, ka angļu valodubērniem bieži māca jau bērnudārzā, tāpēc divu gadu pārtraukums nav vēlams. Savukārt Mežotnes pamatskolas sākumskolas skolotāja Anželika Orlova Dienai norādīja, ka svešvalodai obligāti ir jābūt kā mācību priekšmetam jau pirmajā klasē, jo fakultatīvajās nodarbībās, kas notiek vienu reizi nedēļā, nevar sniegt pietiekamas zināšanas.
Kā vienu no galvenajiem argumentiem svešvalodas mācībai jau 1. klasē gan skolotāji, gan paši vecāki min nevēlamo divu gadu pārtraukumu pēc bērnudārza. Piemēram, mamma Daiga bija priecīga, ka meita angļu valodu varēja turpināt mācīties arī skolā, jo pamati bija apgūti bērnudārzā. Viņa Dienai pastāstīja, ka bērni šajā vecumā ir ļoti apķērīgi un mācību vielu apgūst ātri. Savukārt Elīnas dēls bērnudārzā angļu valodu neapguva, jo tās bija maksas nodarbības. Tomēr, uzsākot skolas gaitas, vecākiem tika piedāvātas fakultatīvās nodarbības, ko apmeklēja visi bērni. Par šādu iespēju Elīna ir pateicīga, tikai Dienai atzina, ka mācību saturs varētu būt kvalitatīvāks, uzmanību pievēršot arī pareizai izrunai un rakstībai. Šobrīd dēls vairāk iemācās no multfilmām angļu valodā, sacīja Elīna.
Aptaujātie bērnudārzu vadītāji atzīst, ka izmaiņām sistēmā bija jānotiek jau sen. Piemēram, privātā bērnudārza Prosum vadītāja Sandra Daubure sacīja, ka svešvalodu mācīšana no 3. klases ir nepareiza pieeja. «Vislabākais periods jebkādu svešvalodu apguvei ir no četru mēnešu līdz 12 gadu vecumam. Jau 10 gadu vecumā bērnam kļūst grūtāk uztvert jaunu valodu,» skaidroja S. Daubure. Viņa arī norādīja, ka pirmsskolas izglītības iestādēs gramatiku nemāca, jo bērns līdz septiņu gadu vecumam valodu uztver frāzēs. Valoda tiek mācīta caur dziesmām, rotaļām un atkārtojot konkrētas frāzes. Līdz ar to, uzsākot skolas gaitas, bērnam jau ir radusies valodas izjūta un vieglāk ir mācīties gramatiku.
Līdztekus agrākai svešvalodas apguvei vakar valdība apstiprināja arī izmaiņas mācību priekšmetu un mācību stundu plānos. Turpmāk skolas pašas varēs izlemt, kā papildināms mācību stundu skaits, nepārsniedzot noteikto slodzi nedēļā, izņemot 3., 6. un 9. klasi, kur būs nemainīgs stundu skaits. Piemēram, izglītības iestādes, kuras īsteno humanitārā vai sociālā virziena pamatizglītības programmu, varēs noteikt papildu mācību stundu skaitu kādā no konkrētās jomas mācību priekšmetiem.