Kristiešu bestsellers
Stāsta pamatā ir amerikāņu autora Luisa Vollesa 1880. gadā sarakstītais reliģiskais romāns Ben-Hurs. Stāsts par Kristu. XIX gadsimta bestsellers savā laikā apsteidzis Herietas Bīčeres-Stovas pret verdzību vērsto grāmatu Krusttēva Toma būda un pasludināts par ietekmīgāko kristiešu grāmatu. 1899. gadā Ben-Hura skatuves versija piedzīvoja debiju Ņujorkas teātru mekā Brodvejā, bet, sākoties kino laikmetam, pie šī stāsta pirmās pilnmetrāžas ekranizācijas ķērās amerikāņu filmu studija Metro-Goldwyn-Mayer (MGM). Tajā veidotais mēmā kino darbs savu pirmizrādi piedzīvoja 1925. gadā, bet 1959. gadā turpat tapa arī līdz šim nozīmīgākā Ben-Hura ekranizācija ievērojamā režisora Viljama Vailera (Mūsu dzīves labākie gadi/The Best Years of Our Lives, Romas brīvdienas/Roman Holiday, Smieklīgais skuķis/Funny Girl) vairāk nekā trīs stundas garajā versijā. Filma kļuva leģendāra ar tolaik iespaidīgo mērogu - vairāk nekā 15 miljonus dolāru lielo budžetu un vērienīgo filmēšanas laukumu izbūvi. Kinolentes tapšanā piedalījās apmēram 10 tūkstoši statistu, 2500 zirgu un 200 kamieļu. Ben-Hurs par Holivudas zelta laikmeta kinozvaigznēm padarīja galveno lomu atveidotājus Čārltonu Hestonu un Stīvenu Boidu. Abi aktieri saņēma arī divas no 11 Ben-Hura iegūtajām Oskara statuetēm.
Idejas dēļ
«Mēs negribējām, lai šī filma ir vēl viens teatrāls kases grāvējs,» par atjaunoto Ben-Hura versiju saka tās režisors Timurs Bekmambetovs (Nakts sardze/Night Watch, Dienas sardze/Day Watch, Meklēšanā/Wanted). Pirmajā mirklī pēc piedāvājuma doties Viljama Vailera leģendas pēdās viņš esot nodomājis: «Nekādā gadījumā!» Tomēr uz ekrāna redzamais pierāda, ka Bekmambetovs, kurš līdz šim lielākoties darbojies ar krievu un amerikāņu trilleru tapināšanu, veiksmīgi atradis savu pieeju bībeliskajai epikai. Režisors ir pārliecināts, ka 1959. gada drāma ieguvusi savu izcilības statusu nevis vēriena, bet idejas dēļ.
Modernās tehnoloģijas Bekmambetovam filmas vēstījumu ļāvušas iemūžināt mūsdienīgā formātā. Būtiskas izmaiņas piedzīvojis arī pats stāsts, kura jaunā versija atkāpjas laikā, lai atklātu savu galveno varoņu jaunības dienu ainas. Tas veiksmīgi ļāvis padziļināt tēlu psiholoģisko attīstību un uzkarsēt telpu vēlāk kulminējošajam konfliktam. Filmas saturā ielauzušās arī vairāk nekā pusgadsimta garumā notikušās sociālās pārmaiņas. Piemēram, britu izdevumā The Guardian lasāms sašutis viedoklis, ka jaunā filma zaudējusi oriģinālajā manāmos mājienus par abu galveno varoņu iespējamajām homoseksuālajām jūtām. Savukārt daudz skaļākas balsis XXI gadsimta Ben-Hura versijā ieguvušas sievietes. Gadsimta garam atbilstošas pārmaiņas piedzīvojusi arī liktenīgā nodevības aina, kas neviļus dod mājienus uz pasaulē aktuālajiem bēgļu jautājumiem.
Stindzinošas sacīkstes
Tomēr abas filmas cauri desmitgadēm vieno to spraigākais moments - Ben-Hura un Masalas duelis kaujas ratu sacīkstēs. Šīs epizodes vajadzībām ārpus Romas, kur uzņemta liela daļa filmas, izbūvēta atbilstoša arēna. Iespaidīgo ainu iemūžināšana prasījusi 32 filmēšanas dienas un 12 nedēļas, kuru laikā galveno lomu atveidotāji Džeks Hjūstons un Tobijs Kebels apguvuši nepieciešamās prasmes, lai vadītu četru zirgu pajūgu. Uz ekrāna redzamā sacīkste ir tikpat dinamiska un aizraujoša kā oriģinālajā filmā. Zirgu mīļotājiem gan uz ekrāna redzamo vērot varētu būt stindzinoši.
Holivudas atjaunotais Ben-Hurs ir labas kvalitātes vēsturiska piedzīvojumu filma, tomēr tās bībeliskie motīvi XXI gadsimta kontekstā mulsina. Varoņu cilvēciskās kaislības pilnasinīgi kulminē sacīkšu ainā, kurai sekojošā Jēzus krustā sišanas epizode it kā aicina saskatīt šī stāsta virsvērtību - piedošanas brīnumu. Tomēr pieskaršanās šim tematam stipri atgādina bērnu svētdienas skolas līmeni, un jautājums par to, kāpēc mums tieši pašlaik nepieciešams atdzīvināt bībelisko stāstu par jūdu princi Ben-Huru, paliek atvērts.