Grib iesaistīt parlamentu
Pēc referenduma līdzšinējais Konservatīvās partijas vadītājs un premjerministrs Deivids Kemerons paziņoja par demisiju, tāpēc konservatīvajiem jāmeklē jauns līderis, kurš uzņemsies arī valdības vadīšanu. D. Kemerona, kurš pirms referenduma aicināja vēlētājus balsot par Lielbritānijas palikšanu ES, pēctecim būs jāvada sarunas ar Briseli par izstāšanās procesu. Tas varēs sākties tikai pēc tam, kad Lielbritānijas valdība būs iedarbinājusi Lisabonas līguma 50. pantu.
Juridiskais uzņēmums Mishcon de Reya paziņojis, ka ir sācis procedūru, lai panāktu, ka Lielbritānijas valdība pirms 50. panta iedarbināšanas konsultētos ar parlamentu. Vairākums no 650 parlamenta apakšpalātas - Pārstāvju palātas - locekļiem pirms referenduma bija pret Lielbritānijas aiziešanu no ES. «Referenduma iznākums nav juridiski saistošs, tāpēc būtu pretlikumīgi, ja pašreizējais vai nākamais premjerministrs iedarbinātu 50. pantu bez parlamenta apstiprinājuma,» teikts uzņēmuma paziņojumā.
D. Kemerona birojs pirmdien norādīja, ka nākamā premjera lēmumā uzsākt izstāšanās sarunu procesu nozīmīga loma būšot arī likumdevējam. Dauningstrītā 10 gan uzskata, ka parlamentam būtu jārespektē tautas griba. «Parlamentā bija pārliecinošs atbalsts lēmumam atļaut britiem izlemt, vai Lielbritānijai jāpaliek ES,» D. Kemerona pārstāvi citē Reuters. «Briti ir izdarījuši izvēli, un mums kā valstij ir jāpaziņo par lēmumu pamest ES.»
Neizslēdz deportāciju
Favorīte cīņā par Konservatīvās partijas līdera krēslu - iekšlietu ministre Terēza Meja, kuru kā nākamo premjerministru atbalsta ārlietu ministrs Filips Hemonds, neizslēdz iespēju, ka pēc Apvienotās Karalistes un ES šķiršanās no Lielbritānijas varētu tikt deportēti ES dalībvalstu pilsoņi. «Viņasprāt, nebūtu gudri tagad apsolīt, ka visi Lielbritānijā dzīvojošie ES pilsoņi varēs šeit palikt bezgalīgi,» kāds viņai tuvs avots sacījis izdevumam The Independent. «Ja mēs tā izdarītu, tad šīs tiesības būtu jāattiecina uz jebkuru ES pilsoni, kas Lielbritānijā ierastos pirms mūsu izstāšanās no ES.»
Bijusī enerģētikas ministre Andrea Līdsoma, kura pirmdien pieteica savu kandidatūru uz Konservatīvās partijas vadītāja amatu, vēlas, lai sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES būtu pēc iespējas īsākas. Lisabonas līguma 50. pants paredz, ka pēc izstāšanās procedūras uzsākšanas tas jāpabeidz divu gadu laikā. «Ne mums, ne mūsu eiropiešu draugiem nav vajadzīga ilgstoša neskaidrība,» sacīja A. Līdsoma, kura atšķirībā no T. Mejas solījusi garantēt Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesības.
No otrdienas parlamenta locekļi no Konservatīvās partijas sāks balsojumu, kura laikā no pieciem kandidātiem izvēlēsies divus. No tiem nākamo konservatīvo vadītāju septembrī izraudzīsies partijas ierindas biedri.
Arī Leiboristu partija ir nobriedusi vadības maiņai. Tikai pirms gada ievēlētais Dž. Korbins ir zaudējis partijas vadības uzticību, bet līdz šim noraidījis iespēju atkāpties. Parlamentāriete Endžela Īgla pirmdien paziņoja, ka ir gatava nomest izaicinājuma cimdu pie viņa kājām: «Man ir nepieciešamais atbalsts, lai kandidētu, un es to izmantošu, ja Džeremijs drīzumā nerīkosies.»
Vēlas atgūt savu dzīvi
Populistiskās UKIP ekscentriskais līderis N. Farādžs pirmdien paziņoja, ka atkāpjas, jo ir izpildījis savu politisko misiju - panākt Lielbritānijas izstāšanos no ES. «Nekad neesmu bijis un nekad neesmu vēlējies būt karjeras politiķis. Mans mērķis, ejot politikā, bija dabūt Lielbritāniju ārā no Eiropas Savienības,» N. Farādžs sacīja žurnālistiem. «Pirmsreferenduma kampaņas laikā es teicu, ka «vēlos atgūt savu valsti». Šodien es saku: «Es vēlos atgūt savu dzīvi.»»
Analītiķi uzskata, ka N. Farādža, kurš UKIP vadīja pēdējos sešus gadus, atkāpšanās var būt izdevīga partijai. Viņa vietā varētu ievēlēt kādu mazāk šķeļošu personību. Tajā pašā laikā daudziem UKIP saistās tikai un vienīgi ar N. Farādžu.