Tajā brīdī, kad tu jau esi ielēcis ūdenī, ir daudz patīkamāk nekā tad, kad stāvi krastā un gatavojies to vēl darīt. Šogad 1. septembrī ir daudz jaunumu, tāpēc to lielā mērā gaidu ar nepacietību. Ir bezgala daudz dažādu viedokļu, spekulāciju, viena otra pašvaldība biedē direktorus, skolotājus, kas nu būs. Tad, kad būs, visi redzēs, ka ir labi.
Kā ir bijis citus gadus pirms 1. septembra, kad nebijāt ministrs?
Man 1. septembris vienmēr kopš sešu gadu vecuma, kad sāku savas skolas gaitas, ir bijis jauna gada sākums.
Būtiskāks atskaites punkts par Jauno gadu?
Noteikti! Kas tad 1. janvārī mainās? Tikai gadskaitļa rakstība, nekas dzīvesveidā nemainās. 1. septembris vienmēr ir bijis daudz lielāka pārmaiņa.
Vai jūtat, kāds noskaņojums šobrīd ir nozarē?
Ļoti dažāds. Pedagogu algu reforma ir sākums būtībā plašākām reformām, tai skaitā skolu tīkla sakārtošanai, modernas skolas izveidei, mācību vides sakārtošanai. Valsts pārvalde ļoti ilgi uz to gāja, jo acīmredzot nebija gatava. Arī pašvaldības ļoti ilgi uz to ir gājušas - un joprojām ne visas ir gatavas. Tagad skolu vadībai būs ļoti saspringts darba cēliens līdz 5. septembrim, bet pēc tam visi skolotāji ieraudzīs reālo situāciju, kas viņus gaida, un es domāju, ka lielākā daļa būs iepriecināti.
Skolotāji ļoti gaida oktobri, kad saņems pirmo algu. Jums ir pārliecība, ka tam nesekos sašutuma vilnis?
Vismaz viena daļa mēģinās to politiski iniciēt. Ja skolotājam alga pieaug, piemēram, par 100 eiro, bet viņam pašvaldība vai kādas citas autoritātes saka, ka tu esi pelnījis daudz vairāk, viņš ļoti labprāt tam noticēs. Taču mēs neesam brīnumdari. Mēs varējām rīkoties tā resursa ietvaros, kas mums bija. Reformu pilnīgi pabeidzot, atalgojuma fondā būs nākuši klāt 56 miljoni eiro. Atceros, ka 2004. gadā es izmisīgi budžetā meklēju 4,8 miljonus eiro pedagogu algu paaugstināšanai. Tas bija desmit reižu mazāk nekā tagad. Tālākā skolu tīkla sakārtošana un finanšu plūsmas optimizēšana nodrošinās papildu naudu sistēmā un būs pamats atalgojuma celšanai, slodžu izlīdzināšanai un tiem jautājumiem, kurus līdz šim nav izdevies atrisināt.
Ja oktobrī secināsim, ka kaut kas modelī nestrādā, uzreiz veiksiet uzlabojumus?
Principā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību mums ir vienošanās, ka monitoringu veiksim gada garumā un tad uz nākamo mācību gadu pārskatīsim tās normas, kuras nestrādā tik labi, cik vajadzētu. Bet es gribu arī pašvaldības aicināt uz konstruktīvu rīcību. Tagad ir pārejas periods divu gadu garumā, un pašvaldības var pārdalīt finansējumu starp izglītības iestādēm. Ja summārā mērķdotācija skolotāju algām pieaug, piemēram, Rīgā par 2,8 miljoniem eiro, es lūgtu, lai skolotājam ar tādu pašu slodzi kā iepriekš mākslīgi netiktu samazināts atalgojums, kā Rīgas vadība ir publiski daudzkārt par to izteikusies. To es uzskatītu par sabotāžu.
Citas pašvaldības nesekos Rīgas piemēram par sūdzēšanos Satversmes tiesā?
Tukša sūdzēšanās masveidā diez vai būtu. Ja Rīga ir izvēlējusies šo soli par savu pašvaldības vēlēšanu kampaņas elementu, tad to tai nevar aizliegt. Jebkurā gadījumā ne man jaukties tiesas kompetencē un skriet notikumiem pa priekšu - vērosim. Arī Rīgā ir jāsakārto skolu tīkls, arī te skolotāji ir pelnījuši lielākas algas, un lielā mērā tam šogad kavēklis ir nesakārtotais skolu tīkls Rīgā, it īpaši vidusskolas.
No skolotājiem izskan pārmetums, ka nav zināms, uz kādu ideālu tiecamies. Tā kā modelis tika gatavots, pielāgojot atvēlētajam finansējumam, nav skaidrs, kurp ejam. Jūs redzat to ideālu? Kāda varētu būt alga un pati sistēma pēc gadiem?
Tas noteikti nav tikai algas jautājums. Ir ļoti daudz instrumentu virzībai uz šo ideālo skolu. Turklāt ideālā skola mūsu izpratnē šodien būs kaut kas viens, pēc pieciem gadiem tas jau būs kaut kas pilnīgi cits. Bet tā ir skola, kurā ir pieejams viss jaunais, modernais, progresīvais, kas mums izglītības sistēmā ir, kā arī atbilstošs skolēnu skaits, lai šīs investīcijas attaisnotos. Tur ir cienījams atalgojums pedagogam, lai nopelnītu algu virs vidējā valstī, un lielā mērā atalgojuma jautājumu šis modelis atrisinās. Protams, būs problēmas tajās skolās, kas ir ļoti maziņas.
Tas nozīmē, ka gadu gaitā modelis mainīsies?
Protams, modelis mainīsies līdzi laikam. Tas ir dabiski. Ir vairākas ieceres, ko vajadzētu sakārtot, piemēram, ejot uz valsts ģimnāziju dibinātāju maiņu. Tām ir jābūt valsts iestādēm.
Esat par to runājis ar pašvaldībām?
Grūtākais būs sarunas ar pašvaldībām, bet par ģimnāzijām, ja viņi sapratīs, ka mūsu tīkojumi nav lielāki, viņi piekritīs.
Kad un par cik nākamreiz palielināsies pedagogu algas?
Domāju, ka skaitlis 680 eiro dažus gadus saglabāsies, bet divi gadi ir pārejas periods finanšu pārdalei starp skolām. Līdz ar to pašvaldībām ir laiks skolu tīkla kārtošanai. Naudai sekojot skolēnam, summārā naudas masa pieaugs tajās skolās, kurās būs bērnu skaita pieaugums. Darba pedagogam nav daudz vairāk, ja klasē ir 28, nevis 25 bērni, bet naudas ir vairāk. Algu pieaugums būs pakāpenisks, sakārtojoties skolu tīklam. Protams, ir diezgan grūti prognozēt, kā tas varētu attīstīties, tāpēc ir vienošanās ar Finanšu ministriju un valdību, ka visa ietaupītā nauda paliek sistēmā un to var izmantot algu paaugstināšanai.
Tātad uz papīra grafiku neredzēsim?
Šādu papīra lapu mēs, protams, varētu uzrakstīt, bet mēs nevaram apņemties to, kas nav mūsu kompetencē. Mēs varam indikatīvi rādīt prognozes, mēs varam rēķināt uzvedības modeli, pēc kura pašvaldībām rīkoties racionālāk. Rezultātā varam sarēķināt, ka pieaugums būs tāds un tāds pa gadiem, ja pašvaldības rīkosies pēc šāda scenārija.
Uz ziemas beigām varam gaidīt virkni ziņu par skolu slēgšanu un apvienošanu?
Domāju, ka šajā mācību gadā ne, jo arī pašvaldībām ir jāpielāgojas jaunām situācijām. Ir jānobriest šiem lēmumiem. Visticamāk, kaut kādi lēmumi varētu tikt pieņemti nevis līdz 2017. gada martam, bet līdz 2018. gada martam. Bet es neprognozēju, ka būs dramatiskas, krasas pārmaiņas. Jau tagad iekšējās migrācijas dēļ pašvaldības līdz šī gada martam ir pieņēmušas lēmumus par deviņu skolu slēgšanu. Skolu tīkls seko līdzi iedzīvotāju dinamikai, tur neko nevar darīt.
Ko jūs atbildat tiem, kuri saka, ka skola tomēr ir ciemata dvēsele un, ja tur nebūs skolas, nebūs nekā?
Te priecīgas atbildes nav, bet dvēselei laikam jābūt arī miesai, kurā iemetināties. Ja tur vairs nav iedzīvotāju, ja tur skolotājs nevar nopelnīt sev iztiku, jo stundu ir pārāk maz, agri vai vēlu šie lēmumi ir jāpieņem.
Ja 2018. gadā ir jābūt jaunam mācību saturam, vai Valsts izglītības satura centrs jau ir sācis darbu pie tā izstrādes?
Sācis ir, darbs notiek, bet darāmā vēl ir ļoti daudz.
Bet cik lielā mērā tas notiek? Man zinātāji stāsta, ka projekts vēl nav apstiprināts un finansējums vēl nav piešķirts, tāpēc vēl nav reālu darba grupu un process tā pa īstam vēl nenotiek. Līdz ar to rodas šaubas, vai var paspēt to izdarīt.
Procentos es nepateikšu. Saprātīgas šaubas paliks vienmēr līdz pēdējam brīdim, bet, ja viss rit, kā šobrīd saplānots, mēs varam paspēt.
Tātad cilvēki jau strādā?
Protams. Ekspertu grupas, protams, nav līdz galam nokomplektētas, tur vēl ir ko darīt. Vienmēr paliek jautājums, vai mēs spēsim iegūt tiešām tos ekspertus, kas ir tie mūsu labākie.
Pareizi saprotu, ka projekts ir piesaistīts Eiropas naudai, tāpēc termiņi ir strikti?
Neatliekams termiņš ir 2018. gada 1. septembris, kad mēs 1. un 4. klasē ieviešam jauno standartu, trīs gados aptverot visas klases.
Bet, ja ir jauns mācību saturs, arī grāmatas vajadzēs jaunas. Tam vajag laiku.
Pēc gada pilotprojektā sāksim droši vien ar elektronisko vidi daudz kur, jo [grāmatu] nebūs vēl. Drukāšana ir gan dārgāka, gan ar lielāku inerci, ja pēc tam kaut kas ir jāmaina.
Aprobācija notiks visās skolās?
Man šķiet, ka tas nebūs visās. Katrā ziņā šogad tā ir prioritāte numur viens. Tā teikt, nākamā virsotne.
Sabiedrībā atkal aktīvi diskutē par sešgadniekiem 1. klasē. Jau iepriekš bijuši pilotprojekti, pētījumi utt. Tie tiks ņemti vērā vai veikti citi?
Iepriekš viss ir iesācies un noplacis, jo tas prasa visu klašu izglītības standartu pārstrādāšanu, ne tikai pirmās klases. Nedrīkst būt pārrāvums starp piecgadīgo izglītību pirmsskolas iestādē un 1. klasi skolā no sešu gadu vecuma. Tai jābūt plūstošai pārejai. Šobrīd mums ir unikāla iespēja to izdarīt, jo mēs jau tāpat strādājam pie jaunā standarta. Jaunais 1. klases standarts būs gatavots sešgadīgajiem bērniem, viņu nobriešanas pakāpei, protams, paredzot arī iespēju, ka vecāki varēs izvēlēties sūtīt savu bērnu skolā vienu gadu vēlāk, ja viņi jutīs, ka viņš nav gatavs.
Šķiet, daudzi nav iedziļinājušies, ka mainīsies saturs, domājot, ka būs kaudze grāmatu, mājasdarbi un citas lietas, kas tagad ir pirmklasniekiem.
Šobrīd ir ļoti jūtama pāreja no sešgadīgo izglītības pirmsskolā uz 1. klasi. To rāda arī medicīniskās indikācijas - 1. klasē bērni daudz slimo, jo mainās slodze, mācību forma, grafiks. Mūsu uzdevums ir šo pāreju padarīt plūstošāku. Es teiktu, ka vecāki pārmaiņas īpaši daudz nesajutīs. Protams, 1. klasē būs gan rotaļas, gan vairāk dinamisko paužu, kustību, saglabāsies režīms, ka vecāki var izņemt bērnus pēc darba līdzīgi kā no bērnudārza. Protams, sešgadīgie mazuļi nečāpos vieni paši pa Rīgas ielām mājās. Mums viss ir jāpielāgo gan ģimenes, gan bērna vajadzībām. Jau desmit gadus faktiski izglītības process ir no piecu gadu vecuma.
Tad jau bērni var palikt bērnudārzā. Nedaudz pamainām programmu un nosaucam to par 1. klasi.
Protams, var. Ja skolās nepietiks telpu, iespējams, veidosies situācijas, ka bērns fiziski paliks bērnudārzā. Iespējams, arī pedagogi paliks tie paši. Mums vienkārši viņiem līdz 2018. gadam ir jāpalīdz ar kvalifikācijas celšanu.
Esat runājis arī par mācību gada pagarināšanu. Tuvākajos gados varētu būt situācija, ka mums simboliski jāatsakās no 1. septembra, jo mācības sāksies augusta vidū? Cik saprotu, skolotāji atbalsta tieši agrāku mācību sākšanos, nevis vēlāku noslēgumu.
Nē, nesāksim augusta vidū. Šogad augusts bija lietains, bet tas mēdz būt arī ārkārtīgi jauks un saulains mēnesis. 1. septembris mūsu apziņā paaudžu paaudzēs ir iedēstīts kā skolas sākums. Pavilksim garāku pavasari. Mums ir ļoti īss mācību gads, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, bet es negribētu vienkārši mehāniski likt klāt divas nedēļas katrā klasē. Es priecātos, ja 12. klasē varētu ātrāk saņemt sertifikātus par centralizētajiem eksāmeniem, tāpēc šajā klasē mācību gads pat varētu saīsināties, bet citās klasēs pieliksim tās divas nedēļas.
Skolotāji apgalvo, ka augusts ir labāks laiks, lai sāktu mācību gadu, jo visi ir atpūtušies, pavasarī nogurums būs pārāk liels.
Bet, ja viņi sāks 15. augustā, pavasara nogurums atbilstoši iesāksies agrāk. Mums ir jādomā par brīvlaiku grafiku, kas varētu mainīties. Izskatās, ka tiešām pavasara nogurums ir jūtams skolā gan skolotājiem, gan skolēniem, bet ir jārunā ar mediķiem, psihologiem un citiem speciālistiem, kā grafiku labāk saplānot.
Turklāt esmu nosolījies, ka sestdienās un svētdienās bērniem nedrīkst būt mājasdarbu. Ja mēs uzskatām, ka pieaugušam cilvēkam ir jāatpūšas, vai bērnam nav jāatpūšas? Viņam tas ir jādara vēl vairāk, viņam vēl ir jāspēlējas, jāaug, līdz ar to darba un atpūtas režīmam ir jābūt citam. Pašlaik tas ir skarbāks bērnam nekā pieaugušajam. Sestdiena, svētdiena ģimenei ir jāpavada kopā. Ja vecāki plāno kaut kādu ģimenes pasākumu, bet nabaga bērnam ir jāraksta eseja, jārēķina kaut kādi matemātikas uzdevumi un, nedod dievs, vēl kaut kas, šis ģimenes pasākums izpaliek. Mājasdarbu slodzei ir jābūt mazākai.
Šogad skolās būs vairāk bēgļu ģimeņu bērnu. Tās ir gatavas?
Mums ir visas iespējas būt gataviem. Protams, viens ir teorētiskā gatavība, un otrs ir realitāte. Nebūs problēmu ar tiem bērniem, kas varēs mācīties atbilstoši savai vecuma grupai, bet būs zināmas grūtības ar tiem jauniešiem, kuriem 16 gados ir ļoti vājas lasītprasmes. Viņus nenosēdinās 1. klasē, tur būs problēmas.