Ne visa pārtika, ko konfiscēja no Ksenija D, bija pārmarķēta, daļa preču bija arī bez izcelsmes dokumentiem. Produktu vidū sastopami vairāki simti litru gāzēto dzērienu, eļļas, garšvielas, zemesrieksti un citas ēdamlietas.
Uzņēmuma pārstāvis pārbaudes gaitā nevarēja uzrādīt pārtikas izcelsmi apliecinošus dokumentus, kā arī nespēja identificēt personas, kuras piegādājušas pārtiku ar pārmarķētajiem derīguma termiņiem. Ja PVD neatklātu konkrēto gadījumu, produkti nonāktu uzņēmumam piederošo lokālo veikalu plauktos. Visbiežāk šāda situācija rodoties tad, kad tiek pasūtīts par daudz preču, un, lai nerastos zaudējumi, tirgoņi ķeras pie aizliegtām metodēm.
A. Veikšs saka, ka līdzīgi apjomīgi pārkāpumi tiek atklāti reizi pāris mēnešos, taču bieži ikdienā nākas sastapties ar patērētāju sūdzībām un viltojumiem, kas konstatēti, kad dienests, veicot monitoringu, apbraukā veikalu tīklus.
Kā vienu no akūtākajiem gadījumiem inspektors min Rīgas Centrāltirgu, kur regulāri notiek pārbaudes un iznīcināšanai tiek konfiscētas pārmarķētas pārtikas preces. Viņš arī atklāj, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību PVD darbs kļūst aizvien grūtāks: «Pārmarķēšana pēdējā laikā ir kļuvusi tik rafinēta, ka šīs preces inspektoram pat reizēm var paslīdēt garām. Ja kādreiz vienkārši aizkrāsoja, pārlīmēja pāri, pielaboja ar pildspalvu, tad tagad strādā ar printeriem, zīmogiem. Reizēm tā noviltots, ka ar pirmo acu uzmetienu nevar nemaz pamanīt.» Lai gan visbiežāk vilto tieši derīguma termiņus, ik pa laikam PVD sastopas arī ar pārmarķētiem produktu sastāviem, piemēram, siera izstrādājumu bieži uzdodot par sieru. Maldinot savus patērētājus, uzņēmēji riskē ne tikai ar savu reputāciju un naudas sodu, bet arī ar klientu veselību.