Lai gan eksperti joprojām nav vienojušies par to, vai Latvijā jau tiešām beigusies ekonomiskā krīze, tomēr uzņēmējdarbības sektora attīstības tendences mudina uzņēmumus pārvērtēt taupības tikumu un nopietni pievērsties ne tikai klientu apkalpošanai paredzēto telpu - veikalu, kafejnīcu, servisa centru -, bet arī bieži «svešām acīm» neredzamo firmas biroju iekārtojumam. Tas spēj būt nozīmīgs biznesa panākumu faktors, tāpēc ieguldījumi telpu interjerā var būt gandrīz tikpat būtiskas investīcijas biznesa attīstībā kā ražīgu iekārtu iegāde vai augstas raudzes profesionāļu algošana.
Iespējams, tieši pateicoties krīzei, arī Latvijā notiek būtiskas pārmaiņas biroju estētikā. Agrākos centienus panākt smagnēji reprezentatīvu, turklāt turību un stabilitāti apliecinošu klasisku vizuālo veidolu aizstāj krietni lakoniskāki un demokrātiskāki darba vides interjeri, kuru primārais uzdevums ir nodrošināt attiecīgajās telpās strādājošajiem cilvēkiem patīkamus, pat mājīgus un reizē motivējošus apstākļus darbam.
Tāpēc daudzu uzņēmumu biroji kļūst savā veidolā «nenopietnāki». To interjeros tiek izmantoti dažādi interesanti materiāli un agrāk neierasti krāsu salikumi. Turklāt tieši telpu krāsojums ir viens no spēcīgākajiem faktoriem, kas tieši ietekmē tajās strādājošos cilvēkus, tāpēc dizaina izstrādātājam jābūt precīzam izvēlē - nepaļaujoties tikai uz savu gaumi vai modes aktualitātēm. Tumšie toņi nogurdina un rada depresīvu noskaņojumu, ļoti spilgtas krāsas spēj raisīt nervozitāti un pat agresiju. Savukārt gaišo toņu - it kā garantēti drošās izvēles, īpaši birojos - pārmērība spēj radīt asociācijas ar «slimnīcas efektu», tāpēc telpas iekārtotājam jāprot atsvaidzināt interjeru ar dažādiem akcentiem.
Protams, tas nenozīmē, ka pastāv kāds ideālais, visiem apstākļiem derīgais mūsdienu biroja, veikala vai restorāna koncepts. Telpu dizainam un iekārtojumam jāatbilst katra biznesa specifikai un profesijas tradīcijām.
Pingponga galdam, kas gluži organiski iederas reklāmas aģentūras vai programmētāju firmas interjerā, neatradīsies vieta zvērinātu advokātu vai grāmatvežu birojā. Tieši tāpat, aizraujoties ar telpas vizuālo veidolu, interjerists nevar ignorēt tās «fizioloģiju». Piemēram, verot vaļā restorānu, jāaprēķina telpu un tajās izvietojamo iekārtu samērība - ja pavāriem būs jāstrādā tuvu pie karstām krāsnīm šaurā virtuvē, nekāds paliekošs bizness nesanāks. Jāveic precīza funkcionālā plānošana, lai telpā ir ērti strādāt, uzturēties, domāt - tikai uz šī pamata var radīt estētisko baudījumu. Vēl jo mazāk tiesību dizaina radītājam ir aizmirst par telpā strādājošo cilvēku komfortu - viņi nedrīkst ciest no modernām, bet kaitinošām krāsām un stilīgām, bet neērtām mēbelēm.
Visveiksmīgākais darba telpas dizains ir tāds, kurā strādājošie cilvēki jūtas kā dominējošais elements. Tāpēc gan darba devējiem, gan interjeru veidotājiem vajadzētu ļaut pašiem darbiniekiem piedalīties un izpausties savas vides iekārtošanā, jo tādā veidā viņu ikdienas veikums savā darba vietā kļūtu ražīgāks un kvalitatīvāks.
*Interjera dizainere