Vienotības frakcija vienojusies - kad viens no koalīcijas kandidātiem no šīs cīņas izstājas, visi balso par to, kurš palicis pēdējais. Līdzīgi varētu rīkoties arī Nacionālā apvienība. Ja ilgāk noturas R. Vējonis, viņam ir izredzes kļūt par prezidentu - ja šī vienošanās tiek ievērota. Taču politiķu drudžainā izturēšanās rada iespaidu, ka aizkulisēs tiek zīmēti arī citi scenāriji. Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš neesot vienīgais kandidāts, kas var parādīties uz jaunām vēlēšanām, liecina pēdējo dienu informācija.
Vaira Vīķe-Freiberga, kura bija Valsts prezidente no 1999. līdz 2007. gadam, šonedēļ Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 atzina, ka arī viņa dzirdējusi uzvārdus, kas vēl nav parādījušies publiskajā telpā. Tomēr eksprezidente pieļāva, ka jau 3. jūnijā Saeima var ievēlēt prezidentu. Attiecības koalīcijā viņa skaidro arī ar to, ka katrai partijai ir savs vēlētāju loks «un partijas samēro spēkus, cik kurai tie muskuļi ir stipri». Taču V. Vīķe-Freiberga uzskata, ka demokrātiskā valstī partijas var izvirzīt savus kandidātus.
Vēsturē jau pieredzēts
Vēsturi var atkārtot un var arī neatkārtot. Arī 1999. gada jūnijā augstajam amatam bija izvirzīti vairāki partiju kandidāti, no kuriem nevienu neievēlēja. Toreiz vēl nebija Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma, kas nosaka tagadējo kārtību, ka jaunas vēlēšanas var rīkot ne agrāk kā pēc desmit dienām. Togad jaunu kandidātu izvirzīšana notika pēc pāris stundām un īsi pirms pusnakts par Valsts prezidenti kļuva V. Vīķe-Freiberga, kuru pie parlamenta sagaidīja cilvēki ar ziediem. Nākamie prezidenti pēc ievēlēšanas šādu atbalstu vairs nav saņēmuši. V. Vīķi-Freibergu atbalstīja divas valdības partijas kopā ar sociāldemokrātiem bez tolaik valdošā Latvijas ceļa, kura veidotā valdība tajā vasarā arī krita.
Uz vaicāto, vai šogad notiekošajā var saskatīt līdzības ar 1999. gada notikumiem, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens atbildēja, norādot uz atšķirībām. Toreiz neviens no kandidātiem, kas neieguva nepieciešamo atbalstu, jaunām vēlēšanām vairs netika pieteikts, «tā bija cienījama izpratne». Taču šogad E. Levits un arī Latvijas Reģionu apvienības nominētais Mārtiņš Bondars ir pieļāvuši, ka varētu kandidēt vēlēšanās arī tad, ja pirmajā piegājienā nebūs saņēmuši nepieciešamo vairākumu. Par valdības nestabilitāti tiekot tenkots arī šoreiz, bet politologam grūti pateikt, vai tam par iemeslu ir tieši prezidenta vēlēšanas. Taču tās atklājot pretrunas Vienotībā un varētu būt nozīmīgs etaps partijas attīstībā. «Brīvais balsojums ir vājuma atzīšana,» teica J. Ikstens.
Jūt politisko spiedienu
Viena no E. Levita piekritējām Ilze Viņķele (Vienotība) uz jautājumu, vai viņai ir saistoša frakcijas vienošanās atbalstīt R. Vējoni, ja viņš noturas ilgāk, atbildēja - pret aizsardzības ministru iebildumu neesot, bet pārdomas radot notikumi Latvijas Avīzē. Olafa Berķa vadītā uzraudzības padome atbrīvojusi no amata redakcijas padomes priekšsēdētāju Voldemāru Krustiņu. Ja patiesa ir informācija, ka vēršanās pret V. Krustiņu notikusi politiskā spiediena ietekmē saistībā ar prezidenta kandidātu atspoguļojumu, «tas var samazināt atbalstu Raimondam Vējonim», uzskata I. Viņķele.
Neoficiāli minēts, ka spiedienu varētu būt izdarījusi Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, kura ir viena no R. Vējoņa izvirzītājām. S. Āboltiņa to noliedza, taču atzina, ka ir sazinājusies ar O. Berķi pirms kāda mēneša. Saruna gan esot bijusi par norisēm sportā. «Izskan apgalvojumi, ko tikai es šajā valstī neietekmēju. Taču ir kaut kāds samērs, ko viens cilvēks var ietekmēt,» sacīja Vienotības līdere. Partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars ir pārliecināts, ka S. Āboltiņa nav izdarījusi nekādu spiedienu. Viņaprāt, par sava veida ietekmi varot uzskatīt arī Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) politisko paziņojumu, kurā izteikts viedoklis, kā būtu jārīkojas laikraksta uzraudzības padomei.
«Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā ir aptumšojis sen nepieredzēts apdraudējums vārda brīvībai un žurnālistikas pamatprincipiem,» uzskata I. Mūrniece, kura Latvijas Avīzē strādājusi sešpadsmit gadu. I. Mūrniece sazinājusies ar V. Krustiņu, un viņai ir informācija, ka uz laikraksta vadību izdarīts spiediens. I. Mūrniece Dienai gan atturējās konkretizēt, kas to varētu būt izdarījis.
Valsts prezidenta vēlēšanās, kurās piedalās arī Saskaņas nominētais Sergejs Dolgopolovs, I. Mūrniece aicina deputātus balsot pēc sirdsapziņas un ieklausīties sabiedrības viedoklī. Uz jautājumu, vai viņa varētu atbalstīt R. Vējoni, ja E. Levits izstājas pirmais, I. Mūrniece atbildēja: «Es neizslēdzu šādu iespēju. Pret Raimondu Vējoni man nav nekādu iebildumu, bet mans kandidāts ir Egils Levits.» Kuluāros dzirdēts, ka vienai partijai nebūtu tiesību uz diviem augstiem amatiem un E. Levita ievēlēšanas gadījumā Saeimas priekšsēdētāja zaudētu savu posteni. «Ja es varētu garantēt Egila Levita ievēlēšanu tik vienkāršā veidā, kā atstājot Saeimas priekšsēdētāja vietu, tad tas būtu tā vērts,» sacīja I. Mūrniece. Viņa nedomā, ka neveiksmīgas pirmās vēlēšanas varētu kaitēt parlamenta prestižam, jo līdz pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa pilnvaru beigām 8. jūlijā vēl ir laiks - galvenais esot izraudzīties labu Valsts prezidentu.