Reformu partijas un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) līderi pirms nedēļas norunāja turēties kopā, jo katram savu iemeslu dēļ nebūtu izdevīga Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) iesaistīšana koalīcijā. Tikai abas partijas kopā varētu novērst ZZS ietekmes palielināšanu varā, kā arī pretoties Vienotības diktātam. Tas savukārt bija galvenais iemesls, kāpēc tās jau pirms vairākām nedēļām vienojās kopā iestāties par vienas un otras partijas budžeta prioritātēm - pedagogu algu palielināšanu, atbalstu demogrāfijas veicināšanai, ostu maksājumiem, kā arī uzturēšanās atļauju ierobežošanu. Taču pēdējās nedēļas laikā partiju paziņojumi vairākkārt mainījās un varēja radīt neizpratni. Viens no Saskaņas centra līderiem Valērijs Agešins uzskata, ka cīņa nemaz nav par uzturēšanās atļaujām, bet gan par budžeta līdzekļiem, kurus partijas papildus gatavojas sadalīt saviem priekšlikumiem - filmām, skolām un citām vajadzībām -, izskatot budžetu 2. lasījumā. Koalīcijas pārstāvji apgalvo, ka par to vēl nav runāts.
Tikai divpusējā noruna
Pirms nedēļas notika RP līdera E. Demitera un NA līdzpriekšsēdētāja Gaida Bērziņa divpusējā tikšanās, kurā par uzturēšanās atļauju kvotām neesot runāts. Saruna vairāk bijusi par politisko situāciju. Ne vienai, ne otrai partijai nebūtu izdevīga koalīcijas paplašināšana ar ZZS. Lai gan E. Demiters ir pateicis, ka viņam attieksmē pret ZZS nav Valda Zatlera vadīšanas laikā novilkto sarkano līniju, ZZS valdes priekšsēdim Uldim Augulim nav pārliecības, vai tā domā visa RP frakcija. Aptaujājot atsevišķus tās politiķus, Diena konstatēja, ka daži deputāti izvairījās atbildēt uz šo jautājumu. Tas nozīmē, ka izšķiršanās par sadarbību ar ZZS varētu radīt RP frakcijā šķelšanos. Nacionālo apvienību ZZS savukārt varētu no valdības izstumt pavisam. Tad tā zaudētu ne tikai pašlaik vienīgo ministru Jāni Bordānu, bet riskētu piedzīvot arī savu Saeimas komisijas vadītāju nomaiņu.
Nedēļas sākumā koalīcijas sēdē ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts prezentēja ministrijas sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredzēja noteikt ikgadējo kvotu līdz 1000 darījumiem ar nekustamo īpašumu. NA pārstāvjiem par pārsteigumu E. Demiters to pieteicis kā RP piedāvājumu. «Ne par ko tādu mēs nebijām vienojušies,» teica Imants Parādnieks (NA), kurš intervijā Neatkarīgajā paziņoja, ka viņam «reāli paliek nelabi no reformistu žākstīšanās, ja netiek turēts dotais vārds». E. Demiters norobežojās no abu partiju norunas, jo runāts esot tikai par darbības koordinēšanu. Formulējums «vai nu abi valdībā, vai neviens» nāca no Nacionālās apvienības, ceturtdien teica E. Demiters, kurš nenoliedza, ka tāda saruna ar G. Bērziņu bijusi, taču bez konsultēšanās ar frakciju un valdi nevarēja to apstiprināt. Viņaprāt, esošā koalīcija ir labākā iespējamā. Teikto var saprast - ja koalīcijā notiktu izmaiņas, tās varētu atstāt iespaidu uz RP ietekmi valdībā, kurā tai ir pieci ministri. RP līdera atkāpšanās no bloķēšanās ar NA tiek skaidrota arī ar iespējamo spiedienu uz viņu no tā dēvētajiem nozares pārstāvjiem, kuriem svarīga uzturēšanās atļauju sistēmas saglabāšana. E. Demiters to noliedza.
ZZS paliek rezervē
Vienotība ir runājusi ar ZZS par tuvināšanos, sākot ar atbalstu valdībai atsevišķos jautājumos līdz iespējai ienākt koalīcijā. Taču tas būtu par augstu cenu. ZZS līderis U. Augulis apstiprināja, ka ZZS interesēs nav vadīt NA atbildībā esošās Tieslietu un Kultūras ministrijas. Ja ZZS ietu valdībā, tā vēlētos vadīt Zemkopības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vai Satiksmes ministriju. ZZS demonstrēto elastību drīzāk var uztvert kā taktisku gājienu, lai radītu nervozitāti koalīcijā.
ZZS opozīcijā jūtoties labi un optimistiski vērtē savas izredzes Saeimas vēlēšanās, jo zaļajiem zemniekiem ir liela ietekme pašvaldībās. Tāpēc apvienība ir ieinteresēta sarunās ar Vienotību panākt pašvaldībām labvēlīgāku budžetu. «Ja Latvijas Pašvaldību savienība parakstīs protokolu ar valdību, ZZS balsos par budžetu,» apstiprināja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Pēc konsultēšanās ar vietējiem līderiem ZZS iesniegusi Vienotībai prasības, kuru galvgalī ir aicinājums palielināt pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļu līdz 82%. To Vienotības frakcijas vadītājs Dz. Zaķis nesolīja un pieļāva, ka kompromisu ar pašvaldībām varētu meklēt iespējā palielināt Ceļu fonda līdzekļus to ceļiem.
Arī Vienotībai ir svarīgi ieklausīties pašvaldībās, jo notiek tās sarunas ar reģionālajām partijām par kopīgu startu uz Saeimu. Ja sarunas būs neveiksmīgas, lielāka varbūtība, ka reģionālās partijas Saeimas vēlēšanās startē ar atsevišķu sarakstu un ar to atņemtu vēlētājus kā Vienotībai, tā ZZS.