Ministrs Dienai visai emocionālā telefona sarunā pauda pārliecību, ka izdosies vienoties ar visām iesaistītajām pusēm, tomēr tūlīt pēc šīs tikšanās nevalstiskās organizācijas izplatīja paziņojumu ar virsrakstu «Sabiedriskās organizācijas paudušas kategorisku «pret» jauna «notāru nodokļa» ieviešanu».
Astoņas sabiedriskās organizācijas pēc tikšanās ar tieslietu ministru sagaida, ka Dzintars Rasnačs (NA) turēs ministrijas solījumu, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem Latvijā netiks radīts jauns «notāru nodoklis», ko paredzēja iecere noteikt, ka visi nekustamā īpašuma darījumi būtu obligāti jāapstiprina pie notāra, tam piešķirot 0,5% atlīdzību no darījuma vērtības. Tā teikts šo organizāciju izplatītajā paziņojumā. Trijās darba grupās esot radies priekšstats, ka reformas virzībai ir tikai viens mērķis - uzlikt sabiedrībai jaunu nodokli, kura labticīgie ieguvēji ar deviņu miljonu eiro ieņēmumiem gadā būtu vienīgi notāri.
Neizpratni par virzīto reformu Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā bija paudušas daudzas organizācijas: Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA), Ārvalstu investoru padome (ĀIP) Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Komercbanku asociācija. Lai arī ministrs uzskata, ka ar organizācijām ir vienojies, no to vēstules izriet, ka tās gaida šodien paredzēto kārtējo darba grupas sēdi, jo tieši šajā darba grupā līdz šim jutušās neuzklausītas. Darba grupa apspriedīs tikšanās laikā izteiktos priekšlikumus un lems par turpmākajiem galvenajiem rīcības virzieniem un pasākumiem, kas saskaņā ar Valdības rīcības plānu jāsagatavo līdz 30. septembrim.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Vineta Reitere Dienai izteicās, ka ir bažas, ka bāriņtiesām atņemtu tiesības apstiprināt darījumus, kuru summa nepārsniedz 8537 eiro. Viņa uzskata, ka šādas tiesības ne tikai jāsaglabā, bet nākotnē jāpalielina darījumu summas ierobežojums līdz 10 000 eiro. Daudzviet Latvijā iedzīvotājiem līdz tuvākajam notāram jāmēro tāls ceļš, turklāt bāriņtiesās ir mazāk jāmaksā par šo pakalpojumu. V. Reitere atzina, ka ministrs solījis ļaut bāriņtiesām šo darbu turpināt, un to Dienai atkārtoti apstiprināja arī Dz. Rasnačs. Viņš uzsvēra, ka obligātā notariālā forma skars tikai «riska zonas», kurās iespējama naudas atmazgāšana, notiks pakāpeniska pāreja uz elektroniskām formām šajos darījumos, datubāzes apkopos un optimizēs.
Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) uzskata, ka pašreizējā situācija nekustamo īpašumu darījumu jomā «ir nenormāla», ēnu ekonomikas dēļ tā rada milzīgus zaudējumus gan valstij, gan Latvijas iedzīvotājiem, vēsta LETA. Valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa būtu aptuveni par 50% augstāki, ja netiktu pieļauta nepatiesu cenu deklarēšana darījumos ar nekustamo īpašumu un ja gandrīz visi darījumi tiktu reģistrēti zemesgrāmatā.