2013. gada aprīlī Japānas Centrālā banka uzsāka programmu, lai sasniegtu Japānas 2% inflācijas līmeni. Rezultātā 2013. gada laikā Japānas fondu indekss Nikkei 225 palielinājās vērtībā par aptuveni 45%, Japānas jena kritās vērtībā par aptuveni 9,80%, bet inflācijas līmenis gada laikā palielinājies no mīnus 0,9% līdz 1,6% šobrīd. Jāatzīst, ka šobrīd Japānas valdība un Centrālās bankas komiteja kopīgiem spēkiem panākusi visai labus rezultātus, bet, kas īpaši būtu jāuzsver, ir centieni palielināt tā saucamo algas inflācijas līmeni, ko nedara neviena cita pasaules centrālā banka.
Inflācija mūsdienās rodas no valsts valūtas vērtības krišanās, tādiem finanšu burbuļiem kā nekustamo īpašumu cenu straujas palielināšanās, kā arī preču un pakalpojumu piedāvājuma mākslīga samazināšanās.
Te jāpiemin Ķīna, jo ražošanas izmaksas Ķīnā ir tik zemas, ka nav izdevīgi tērēt vairāk, lai ražotu preces citās valstīs. Rezultātā tas, ko šobrīd īsteno, piemēram, ASV Federālā rezervju sistēma, darbojas lokalizētā ekonomikā, bet ne globālā mērogā. ASV Centrālā banka samazina bankas procentu likmi, lai kompānijas varētu aizņemties un ieguldīt finanšu līdzekļus ražošanā (pēc tradicionālā modeļa - ieguldīt valsts iekšienē). Bet globalizētā pasaulē kompānija aizņemas līdzekļus ASV, savukārt iegulda Ķīnā vai citur. Līdz ar to izveidojas šāds modelis - kompānija samazina darba algas vietējiem darbiniekiem, bet kompānijas vadība tikmēr nolemj pārdot preces citviet pasaulē, kur pirktspēja labāka un ekonomika stabilāka. Brīdī, kad kompānija palielina produkta cenu, rodas iekšzemes inflācija, bet tajā pašā laikā jāinvestē kompānijas izaugsmē, jo tās darbība tiek koncentrēta citās valstīs. Rezultātā kompānijas vadība aizņemas līdzekļus ASV, iegulda tos ražošanā Ķīnā un valstīs, kuras ir attīstības sākumposmā, maksājot par to zemas algas šajās valstīs strādājošajiem. Ja par zemām algām strādājošie vēlas palielināt savu algu, tad ir iespējams tos atlaist un paņemt citus, piemēram, jaunieši ir gatavi strādāt par zemu samaksu. Pārveidojot piemēru statistikas datos, var secināt, ka ASV inflācijas līmenis šobrīd ir 1,5%, bet vidējie mājsaimniecības ieņēmumi kopš 2007. gada samazinājušies par 8,3%, un tas nozīmē, ka pastāv ikgadējā algas deflācija vairāk nekā 1% apmērā.
Tas, ko Japānas valdība šobrīd aktīvi mēģina ieviest, ir algas inflācijas līmeņa palielināšanās. Jau šī gada pavasarī premjerministrs Shinzo Abe piedāvās nodokļu atlaides Japānas uzņēmumiem, kuri palielinās darbinieku kopējās algas par vismaz 2%. Tas ir mazs solis, lai uzlabotu darba algas un inflācijas rādītāju starpību, bet pagaidām Japāna ir vienīgā valsts, kas mēģina šo situāciju risināt.
Japānas inflācijas līmenis šobrīd ir 1,6%, bezdarba līmenis - 3,7%, lai gan pirms diviem gadiem šie rādītāji bija - mīnus 0,4% (inflācija) un 4,6% (bezdarba līmenis). Tā ir tikai redzamā aisberga daļa no kopējās Japānas ekonomiskās situācijas, tomēr pietiekami skaidri manāma, lai citu valstu vadītāji spētu saskatīt tālumā peldošo objektu (Japānu), kas pakāpeniski nostabilizējas dziļajos pasaules ekonomikas ūdeņos.
TeleTrade Europe finanšu tirgus eksperte