«Tas ir ne vien profesora Englēra un profesora Higsa, bet arī teorētiskās fizikas un patiesībā visas elementārdaļiņu fizikas izpētes triumfs,» Nobela komitejas pārstāvjus citēja The Wall Street Journal.
«Vēlos apsveikt visus, kuri palīdzēja atklāt šo jauno daļiņu,» BBC citēja 84 gadus veco laureātu P. Higsu.
Teorija skaidro, kā elementārdaļiņas savienojās kopā, lai formētu zvaigznes, planētas un arī pašu dzīvību. Bez Higsa bozoniem, ko sauc arī par Dieva daļiņām, Visumu veidojošās elementārdaļiņas būtu palikušas izkliedētas. Higsa bozoni bija pēdējā eksperimentāli neatklātā sastāvdaļa standartmodelī, kas fiziķiem ir līdzīgā vērtē kā evolūcijas teorija biologiem.
Teorija paredz, ka Visumā pastāv Higsa lauki, ar kuriem mijiedarbībā tiek piešķirta masa visām citām elementārdaļiņām. Tēlaini Visumu var pielīdzināt svinībām: mazpazīstamie viesi pārvietojas telpā, citu nemanīti, bet populārākie (Higsa bozoni) sev piesaista citus, kas palēnina to kustību telpā.
Prēmijas ieguvējiem jādala astoņu miljonu zviedru kronu (652 tūkstoši latu) naudas balva. Nobela prēmijas tiks pasniegtas svinīgā ceremonijā 10. decembrī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Šodien tiks paziņots Nobela prēmijas ķīmijā laureāts.