Pēc maratonista Valērija Žolneroviča atteikšanās no starta beidzamā pietura Latvijas sportistu skrējienā pa Rio olimpiskajiem objektiem bija Deodoro stadions. Pēc paukošanā izcīnītajām 15 uzvarām un piedzīvotajiem 22 zaudējumiem Ruslans Nakoņečnijs ieņēma 30. vietu. Pēc trim disciplīnām viņš bija 28. pozīcijā un šo vietu arī saglabāja līdz beigām.
«Labdien, labdien, draugi!» draudzīgā tonī latviski ar žurnālistiem sasveicinājās sportists, kurš tikai aizpērn pārcēlās uz Latviju un vēlāk ieguva pilsonību. Latviski vēl pateica: «Šīs man ir pirmās olimpiskās spēles. Būs strādāt, daudz strādāt…», bet tad pārgāja uz krievu valodu, jo tā tomēr var labāk izteikt savas domas. «Ir mums par ko aizdomāties, tomēr turpināsim strādāt un gatavoties. Pozitīvas emocijas un pieredze olimpiādē ir iegūta.»
Ruslans norādīja, ka tā neesot mūsu vieta. Komentārā vairākkārt izskanēja daudzskaitļa forma, lai gan startēja jau viņš viens pats. «Bija maz laika sagatavoties olimpiādei, jo sezona jau it kā bija beigusies. Šosezon ļoti nopietni pastrādājām. Bijām astotie Eiropas čempionātā. Cerējām un gribējām sasniegt labāku rezultātu. Savu iespaidu atstāja arī olimpiskā atmosfēra, apmērs. Turpināsim strādāt. Šaušanā bija piecas vai četras kļūdas. Varēju labāk, lai gan nebija arī slikti. Jāšanā daudz šķēršļu nositu, jo zirgs nebija viegls. Pēc tehniskajiem parametriem man jāšana patika - kā sēdēju un kā vadīju zirgu. Izlozē ar zirgu gan nepaveicās. Ar šo zirgu startēja arī Gvatemalas sportists un parādīja vēl sliktāku rezultātu. Peldēšana bija viduvēja, un kopumā viss bija viduvējs. Pagaidām vēl neesmu sasniedzis labāko rezultātu.» Nakoņečnijs apstiprināja, ka viņa klupšanas akmens pagaidām ir paukošana: «Tas ir tehnisks veids, un pirms starta man bija daudz emociju.»
Pirms sacensībām Ruslans koncentrējas uz katru disciplīnu. «Es nedomāju par vietu, bet gan par katra elementa izpildīšanu. Ja sāk domāt par vietu, vispār neviens veids vairs nesanāk. Gribējās, protams, iekļūt desmitniekā. Turpināsim strādāt,» vēlreiz atkārtoja sportists.
Tikai divas nedēļas pirms olimpiādes Nakoņečnijs uzzināja, ka no rezervista ir kļuvis par Rio dalībnieku. «Trīs nedēļas pirms olimpiādes bija Eiropas čempionāts. Tur vajadzēja parādīt labu rezultātu, lai paliktu izlases sastāvā (acīmredzot bija domājis Latvijas olimpisko vienību - M. Z.). Mums akcents tomēr bija uz Eiropas mačiem. Šosezon man bija ļoti daudz sacensību, tāpēc arī pietrūka laika sagatavošanās procesam. Sacensības bija ik pēc divām nedēļām. Šī iemesla dēļ nebija iespējas kā citiem aizbraukt trenēties uz augstkalni un izdarīt bāzes darbu skriešanā un peldēšanā. Ja es būtu zinājis agrāk, ka olimpiādē piedalīšos, nebūtu tik daudz startējis un galvenais akcents būtu tieši uz olimpiskajām spēlēm. Šai ziņā labākais variants ir nostartēt labi vienās sacensībās un tad gatavoties olimpiskajām spēlēm. Bet nekas - strādāsim un gatavosimies nākamajā olimpiskajā ciklā. Ir man motivācija un gribēšana. Ir arī viss pārējais, lai strādātu un attīstītos uz priekšu.»
Otro vietu izcīnīja Nakoņečnija tautietis ukrainis Pavlo Timoščenko. «Skola Ukrainā ir laba. Es esmu startējis ar viņu kopā. Domāju, ka parādīsim Krievijai, ka arī mums būs medaļa.»
«Paldies, draugi, paldies!» Nakoņečnijs kā sāka, tā arī beidza sarunu draudzīgi noskaņots.