Uzmanības centrā ir nafta, tās cenai pusotra gada laikā krītoties apmēram par 70%. Situācija ievērojami pasliktinājusies arī iepriekš daudzsološajos akciju tirgos. Pasaules vadošā - ASV fondu - tirgus indeksi no iepriekšējā gadā sasniegtajām augstākajām vērtībām līdz 1. martam kritušies par 7,3-10,3%. Savukārt Eiropā situācija ir krietni dramatiskāka, un, piemēram, Londonas Fondu biržas indeksa FTSE 100 vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maksimumu kritusies par nepilniem 14%. Pieņemts uzskatīt, ka norises biržās ar dažu ceturkšņu atstarpi atspoguļojas arī reālajā ekonomikā, tādējādi pašreizējā situācija rada zināmu pamatu bažām, vai šā gada rudens globālajai ekonomikai nebūs tikpat nepatīkams kā pirms astoņiem gadiem. Tiesa, šajā jautājumā ekspertu viedokļi dalās. Bank M2M Europe Investīciju vadītājs Igors Smirnovs uzskata, ka pašreizējā akciju tirgus dinamika ir diezgan vāji saistīta ar galveno ekonomisko rādītāju izmaiņām. Piemēram, decembrī ASV Federālā rezervju sistēma pacēla procentu likmi, pamatojot to ar labo stāvokli valsts ekonomikā. Pēc eksperta domām, arī Filadelfijas Federālās rezervju bankas galvenais indekss, kurš saglabājas stabils, norāda uz ekonomiskās izaugsmes izredzēm.
Atkarīgs no ātruma
«Bez naftas un akcijām ir arī vēl trešais indikators - zelta cenas pārmaiņa, kura pēdējā laikā uzrāda tendenci palielināties, tādējādi liecinot par zināmu nedrošību,» uzsver ekonomiste Raita Karnīte. Viņa izsaka viedokli, ka attiecībā uz finanšu tirgu norišu varbūtējām indikācijām attiecībā uz finanšu krīzi viss ir atkarīgs no procesa ātruma. «Gadījumā, ja viss notiek pakāpeniski, tad samazinās cenas, ir mazāka naudas aprite un krītas peļņa,» skaidro R. Karnīte. Tomēr šādā gadījumā cenu kritumu iespējams kompensēt ar mazākām izmaksām un ilgtermiņā ietekme uz ekonomiku varētu būt pat labvēlīga. Savukārt strauja krituma gadījumā šī kompensējošā ietekme zūd, kas ekonomikā var izraisīt negatīvas sekas.
Cenu kritums un deflācija varētu negatīvi atsaukties uz investīciju plūsmām. Ekonomiste vērš uzmanību uz iepriekšējo gadu centrālo banku īstenotajiem monetārajiem pasākumiem, kas finanšu tirgū ieplūdinājis naudas līdzekļus triljoniem dolāru un eiro apmērā, kas radot jautājumu, kur šī nauda dosies, ja akciju un izejvielu biržās cenu kritums turpināsies. «Viena no iespējām ir zelts. Taču zelta tirgum ir pārāk maza telpa, lai šos līdzekļus izvietotu, līdz ar to jautājums ir atklāts,» spriež ekonomiste. Pēc ekonomistes domām, ar finanšu satricinājumiem saistītās negācijas dažādas valstis var ietekmēt dažādi.
«Eiropas valstis ir samērā cieši saistītas. Dažas aizdod, citas aizņemas, tādējādi negatīvā ietekme ātri vien var nonākt līdz reģiona dienvidu valstīm,» norāda R. Karnīte. Attiecībā uz situāciju Latvijā viņa brīdinoši izsakās par valsts ekonomikas struktūru, kuru varot vērtēt kā «nekādu», kur ekonomikas procesus lielā mērā nosaka gadījuma raksturs. Līdz ar to nevajagot lolot ilūzijas, ka negatīva scenārija gadījumā Latvijas tautsaimniecība nekritīs zemāk par iepriekšējās krīzes zemāko punktu. «Kamēr mums ir ārvalstu pieprasījums, tikmēr ražojam. Taču, kad tas apsīks, atkal jārēķinās ar bezdarba pieaugumu,» teic tautsaimniecības eksperte.
Piesardzīgāka nostāja
Raksturojot finanšu tirgus dalībnieku uzvedību, I. Smirnovs teic, ka svārstīgums akciju tirgos licis daudziem investoriem ieņemt piesardzīgu nostāju, tādējādi būtiski palielinot riska prēmijas un negatīvi ietekmējot akciju cenas. Savukārt pieaugot tirgus dalībnieku pārliecībai par ekonomikas stabilitāti, akciju cenas visdrīzāk strauji augs. «Zemas izejvielu cenas turpinās negatīvi ietekmēt resursu nozari visā pasaulē, jo īpaši tādas izejvielu eksporta valstis kā Krievija, Brazīlija, Kanāda un Austrālija, savukārt valstis, kuru ekonomikas pamatā ir privātais patēriņš, šajā situācijā būs ieguvējas,» spriež M2M finanšu eksperts. Viņš skaidro, ka krītošās aktīvu cenas mazina investoru uzticību, tādējādi apgrūtinot finanšu resursu piesaisti vai piespiežot akceptēt dārgāku finansējumu. Dārgāks finansējums obligāciju gadījumā nozīmē - tās pārdot ar lielāku ienesīgumu, respektīvi, pats uzņēmums no obligāciju pārdošanas iegūst mazāk nekā labajos laikos, taču procentu maksājumi investoriem ir augstāki. Ja tirgū trūkst stabilitātes, jārēķinās, ka akciju emisiju realizācija no vērtspapīra cenas viedokļa nebūs tik veiksmīga kā iepriekš. «Tas savukārt negatīvi ietekmē investīciju līmeni un rada problēmas arī kompānijām, kas atrodas relatīvi labā stāvoklī, bet vairs nevar piesaistīt finansējumu savām operacionālajām vajadzībām un ir spiestas pārdot aktīvus vai pat likvidēties,» secina I. Smirnovs.
Psiholoģisks iemesls
Nordea bankas Ieguldījumu produktu attīstības nodaļas vadītāja Latvijā Anželika Dobrovoļska uzskata, ka bažām par krīzi ir psiholoģisks iemesls, ieguldītājiem atceroties 2008. gada finanšu krīzi. «Šobrīd nevaram runāt par recesijas pazīmēm. Pasaules ekonomikā joprojām tiek prognozēts ikgadējais pieaugums virs 3%, finanšu iestādēm ir spēcīgas bilances, inflācija ir zema, un nav vērojami tādi augsta riska katalizatori kā 2008. gadā,» spriež finanšu speciāliste.
A. Dobrovoļska norāda arī uz to, ka esam ekonomikas cikla vēlīnajā posmā, kas ir viens no tirgus nervozitātes un svārstīguma iemesliem, turklāt arī divciparu procentos vērts akciju cenu kritums ne vienmēr nozīmē recesiju.Lai arī pasaules ekonomika saglabājas trausla, recesijas risks ir visai ierobežots, uzskata SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis un piebilst, ka ekonomikai vēl aizvien nepieciešams centrālo banku monetārais atbalsts. Vienlaikus ekonomikā saglabājas stagnācijas riski. «Nepārliecinošā izaugsme un negatīvie riski akciju tirgos veidos nedrošību. Mēs varētu būt nonākuši situācijā, ka riska apetītes kritums finanšu tirgos provocēs jaunu centrālo banku stimulēšanas pasākumus. Šādos apstākļos, kad naudas drukāšanas aparāta poga daudzās valstīs ir iesprūdusi ārkārtēju stimulu režīmā, risks, ka finanšu tirgos veidojas arvien lielāki burbuļi un tiek izkropļota resursu sadale, tikai turpina pieaugt,» secina SEB bankas eksperts, tomēr piebilst, ka centrālo banku aktivitātes var atjaunot akciju tirgus izaugsmi.