Jūrmalas Teritorijas plānojuma grozījumus Jūrmalas domes deputāti apstiprināja 24. martā, un JAB gatavoja iesniegumu VARAM ar lūgumu atcelt plāna grozījumus daļā teritorijas, norādot konkrētas adreses, piemēram, apbūves augstuma palielināšanu līdz 42 metriem (12 stāvi) Lielupes grīvā un Jūras ielā, dabas teritoriju apbūvi kāpās trijās adresēs, dabas teritoriju apbūvi pašvaldības mežos, viesu izmitināšanas objektu celtniecību Dubultu laukumā Pils ielā 1, daudzstāvu daudzdzīvokļu ēku celtniecību blakus Dzintaru koncertzālei, viesnīcas kompleksa pārveidošanu par daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkām Turaidas ielā 17 u. c. Biedrības valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms Dienai norādīja, ka šobrīd JAB izvērtē, par kuru dabas pamatņu teritoriju pārveidi par apbūves teritorijām gatavot iesniegumu Satversmes tiesai, pieļaujot, ka tās varētu nebūt visas biedrības sākotnēji apstrīdētās teritorijas. Biedrību satrauc tendence sabiedriski nozīmīgu projektu aizsegā plānojumā iekļaut arī citus lietošanas mērķus. «Ja grib medicīnas centru mežā, kāpēc klāt liek viesu namu un daudzdzīvokļu namu apbūvi? Plāno benzīntanku pie Dzintaru tilta, bet tur klāt nāk arī plašākas apbūves iespējas,» saka U. Kronblūms. Viņš ir neapmierināts arī ar domes taktiku sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs nerādīt, kas šobrīd atrodas teritorijās, kuru lietošanas mērķi paredzēts mainīt. «Jūrmalas mērs manipulē ar sabiedrību, paziņojot, ka pilsēta iet zaļo ceļu, jo kopējā bilance ir par labu dabas pamatnes teritorijām. Taču šeit tiek ieskaitīta arī bijušās Priedaines izgāztuves rekultivētā teritorija. Tas ir ciniski - ja vajag dabas pamatni, varat braukt uz izgāztuvi,» sašutumu neslēpj U. Kronblūms.
Satversmes tiesā JAB pieteikumu plāno iesniegt līdz 5. oktobrim. Ja tas netiks pieņemts, tas būšot pierādījums, ka sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanā ir fikcija, uzskata JAB vadītājs.
Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) atzīst, ka JAB ir tiesības vērsties tiesā, taču neuzskata, ka tam būtu pamats. «Ne tikai man ir pārliecība, ka plāns ir kvalitatīvs, jo ministrija trīs mēnešus, skatoties lappusi pa lappusei, atrada tikai četrus punktus, pret kuriem iebilst, un tos mēs arī atcēlām. Jau no pirmās plānojuma redakcijas mēs izņēmām visu, pret ko bija aktīvi protesti,» argumentē G. Truksnis, kurš JAB darbībā saskata pašvaldību vēlēšanu tuvumu.
Arī VARAM pārstāve Laura Jansone Dienai norādīja, ka Jūrmalas dome atcēlusi apbūves noteikumu punktus, kuru darbība tika apturēta ar ministra Kaspara Gerharda (NA) rīkojumu. Līdz ar to pārējā daļā plānojums ir īstenojams. «Teritorijas plānojuma īstenošanas koordinēšana un uzraudzība ir vietējās pašvaldības kompetence. VARAM kompetencē ir metodiski vadīt un pārraudzīt teritorijas attīstības plānošanu vietējā līmenī. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā VARAM sniedz konsultācijas pašvaldību speciālistiem, kā arī izvērtē pašvaldības rīcības, īstenojot teritorijas plānojumu, atbilstību normatīvajiem aktiem,» raksta L. Jansone. Jau iepriekš izskanējis, ka ministrs apturēja Teritoriālā plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apakšpunktus, jo dokumenta atsevišķi punkti bija pretrunā augstāka juridiskā spēka normatīvajam aktam. Kamēr K. Gerhards nebija pieņēmis lēmumu, JAB nebija iespējas plānojumu apstrīdēt, jo tas nebija stājies spēkā.