Eiropas lietu komisijas sēdē pirmdien koalīcija nodrošināja visu tās desmit deputātu klātbūtni un komisija apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju, Edvīnam Šnorem (NA) balsojumā atturoties. Pirms dažām dienām atklātajā komisijas sēdē E. Šnore izteica šaubas, vai var uzticēties Grieķijas spējai atmaksāt parādus, jo šī jau ir trešā palīdzības programma kopš 2010. gada, bet «Grieķija nav izpildījusi to, ko solīja». Lēmuma pieņemšanai ir vajadzīga visu 19 eirozonas valstu piekrišana. Eiropas komisijas sēdē piektdien, kad deputāti kvoruma dēļ lēmumu nepieņēma, tika norādīts uz ārpolitiskajiem riskiem, ar kādiem Latvija varētu saskarties, nobloķējot palīdzību.
Pa šo laiku ir notikusi eirozonas finanšu ministru sanāksme, kurā Grieķijai tika noteiktas vēl stingrākas prasības. Korekcijas veiktas arī Latvijas nacionālajā pozīcijā. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (Vienotība) informēja, ka eirozonas finanšu ministri Grieķijas parāda norakstīšanu vispār nepieļauj. «Pat, ja pie kaut kādiem neticamiem apstākļiem tā notiktu, tad Latvijai ir jāsaņem pilna kompensācija tam kapitālam, ko Latvija ir iemaksājusi Eiropas Stabilitātes mehānismā. Ja tāda kompensācija netiek piedāvāta, ir jāizmanto veto tiesības,» sacīja L. Čigāne. Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) iepriekš norādīja, ka īpašais privatizācijas fonds Grieķijai būs jāizveido jau līdz šā gada oktobrim. Pastiprināti ir nosacījumi arī banku sistēmai, lai to zaudējumus segtu nevis nodokļu maksātāji, bet banku īpašnieki un kapitāldaļu turētāji.
Finanšu ministrs tic Grieķijas gatavībai īstenot reformas, jo tai bija iespēja nedēļu padzīvot bankrota draudu priekšvakarā. Vienošanās par trešo palīdzības programmu ar stingrajām prasībām Grieķijai jānoslēdz līdz 20. augustam, kad tai ir jāatmaksā 3,4 miljardi eiro Eiropas Centrālajai bankai. Grieķijā ir kreisa valdība, tās parlaments par reformām, kurām nav atbalsta sabiedrībā, izšķīrās tikai naktī uz piektdienu. Ivans Klementjevs (Saskaņa), kura pārstāvētā partija neatbalsta nacionālo pozīciju, iepriekš sacīja, ka Saskaņa ir kopā ar Grieķijas tautu, nevis ar tās premjeru.