Noteikumos rakstīts, ka ārstam obligāti jādodas pie jaundzimušā uz mājām pirmajā līdz trešajā dienā pēc izrakstīšanās no slimnīcas vai pirmajā līdz sestajā dienā pēc ārpusstacionāra dzemdībām. Savukārt ārsta palīgam vai medicīnas māsai bērns pirmajā mēnesī jāredz reizi desmit dienās. Tomēr Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka Dienai pastāstīja, ka veiktā aptauja liecina - bērna ārsta patronāža mājās nodrošināta vien 52% gadījumu, kad pats ārsts devies apciemot jaundzimušo uz mājām pēc noteiktās shēmas. Savukārt 11% gadījumu bērna ārsts jaundzimušo nav apmeklējis vispār. «Šīs māmiņas var doties pie ārsta uz praksi, bet nereti ārsts ir vienīgais, kas var novērtēt sadzīves apstākļus mājās. Cits neviens uz mājām atnākt nevar,» sacīja S. Salaka. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Jaundzimušo nodaļas virsārste Dina Sviridova Dienai pastāstīja, ka pirmā ārsta vizīte ir ļoti būtiska gan ārstam, gan vecākiem, jo abām pusēm sniedz pārliecību, ka bērns aug drošos apstākļos un tiks atbilstoši aprūpēts. Tomēr arī viņas praksē ir bijuši gadījumi, kad secināts, ka šī vizīte nav notikusi. Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis Dzintars Mozgis atzīmēja, ka ārsts patronāžas laikā var atklāt dažādus sociālos draudus, piemēram, smēķēšanu bērna klātbūtnē, kas var ietekmēt arī zīdaiņu mirstību. Viņš gan uzsvēra, ka ārsts nav un nebūs policists, tomēr var ziņot par nelabvēlīgiem apstākļiem tiesību sargājošām iestādēm.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis gan šādai statistikai nepiekrīt, norādot, ka pat likumā ir ierakstīts - ārstam obligāti jādodas pie bērna uz mājām. Viņš gan atzīst, ka situācija var būt sliktāka lauku reģionos. Lai gan P. Princis uzsver, ka šādu gadījumu nav daudz, tomēr norādīja uz dažām situācijām, kad patronāžas neesamība un nelabvēlīgi apstākļi mājās veicinājuši jaundzimušā nāvi. Kā iespējamo iemeslu tam, kāpēc ārsts nav ieradies vizītē uz mājām, P. Princis norādīja lielo slodzi un resursu trūkumu. Latvijā uz 100 000 iedzīvotājiem ir apmēram divas reizes mazāk ģimenes ārstu nekā vidēji Eiropā, sacīja P. Princis. Tomēr Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis norādīja, ka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā situācija bērnu aprūpē ir daudz labāka, jo patronāža ir stingrāka un kvalitatīvāka. Arī viņš problēmu nesaskata, norādot, ka 99% gadījumos patronāža mājās tiek nodrošināta.
Vecākiem gan jāatceras, ka ikvienam ģimenes ārstam ir noteikta iedzīvotāju apkalpes teritorija. Ja ģimene dzīvo ārpus šīs teritorijas, ārstam nav pienākuma doties mājas vizītēs, Dienai pastāstīja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders. Tāpat, dodoties mājās no dzemdību nodaļas, vecākiem pašiem būtu jāsazinās ar bērniņa ģimenes ārstu un jāvienojas par laiku bērna profilaktiskajai apskatei mājās.
Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce-Rēvele Dienai pastāstīja, ka pērn bijušas vairākas sūdzības tieši par jaundzimušo aprūpi - kad ārstniecības personāls nav ieradies mājas vizītēs. Tāpat arī šogad jau bijuši seši šādi gadījumi. Tāpēc Pacientu ombuds iesaka ļoti rūpīgi izvēlēties ģimenes ārstu, un, ja ir iespējams, jāizvēlas tieši pediatrs, sacīja L. Šulce-Rēvele. Dz. Mozgis gan atklāja, ka tieši lauku reģionos pediatri ir grūti pieejami, tāpēc jāpaļaujas uz ģimenes ārsta godaprātu un zināšanām. Tomēr viņš atzina, ka ģimenes ārstam nereti nepietiek ne laika, ne ieinteresētības, ne zināšanu jaundzimušā aprūpei.
No profilaktisko pārbaužu veikšanas atkarīgs ir arī no valsts saņemtā finansējuma apmērs, kas var papildus motivēt ārstu. Par katru profilaktisko apskati, ko ārsts veic, viņš saņem samaksu 4,83 latu apmērā, tai skaitā valsts kompensēto pacietu iemaksu - divus latus, Dienai norādīja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Laura Lapiņa. Savukārt, lai papildus motivētu ārstus, ģimenes ārstu obligātajos kvalitātes kritērijos, kas stājušies spēkā no šā gada, ir iekļauta profilaktisko pārbaužu veikšana.