Tomēr pirms balsojuma ir kāda intriga - daudzi gaida, kādi panākumi būs tā saucamās Kremļa opozīcijas kandidātam Aleksejam Navaļnijam. Tas būs nozīmīgs rādītājs, vai demokrātiskas reformas un plašākas pilsoņu brīvības prasošās politiskās partijas spēj spēkoties ar Kremli.
Izmantoja popularitāti
Vairākos Krievijas federālajos subjektos jeb apgabalos svētdien iedzīvotāji izraudzīsies jaunus gubernatorus. Tiešas gubernatoru (arī Maskavas mēra) vēlēšanas notiks pirmo reizi kopš 2004. gada rudens, kad pieņēma nesen uz otru prezidentūras termiņu pārvēlētā prezidenta Vladimira Putina ierosināto likumu, kas piešķīra prezidentam pilnvaras iecelt reģionu vadītājus. Likumu atcēla 2012. gadā, varai reaģējot uz plašajiem opozīcijas atbalstītāju protestiem pēc 2011. gada Valsts domes vēlēšanām.
Galvenā uzmanība svētdien būs pievērsta mēra vēlēšanām galvaspilsētā Maskavā, kur pēdējoreiz iedzīvotāji ar savām balsīm mēru izraudzījās 2003. gadā, kad uzvarēja ilggadējais pilsētas vadītājs Jurijs Lužkovs, kuru 2010. gada septembrī atlaida toreizējais prezidents Dmitrijs Medvedevs. Viņš vēlāk par mēru apstiprināja bijušo V. Putina administrācijas vadītāju S. Sobjaņinu.
Pašreizējā metropoles mēra pilnvaru termiņš beidzas tikai 2015. gadā, bet S. Sobjaņins izmantoja augsto popularitāti un jūnija sākumā atkāpās, automātiski paverot ceļu pirmstermiņa vēlēšanām, kurās pats arī kandidē, tādējādi sev paverot ļoti reālu iespēju valdīt Maskavā līdz 2018. gadam.
Aptaujas apliecina analītiķu prognozes, ka S. Sobjaņins sasniegs savu mērķi. Neatkarīgā pētījumu centra Levada aptaujā noskaidrojies, ka par pašreizējo mēru balsos 58% izlēmušo vēlētāju, bet redzamāko opozicionāru A. Navaļniju gatavojas atbalstīt 18%, raksta Bloomberg. Turklāt 61% respondentu prognozēja, ka S. Sobjaņins iegūs vairāk nekā 50% balsu un izvairīsies no vēlēšanu otrās kārtas.
Apsūdz labējā populismā
Neskatoties uz gaidāmo rezultātu, Maskavas mēra vēlēšanas ir ļoti nozīmīgas Krievijas opozīcijai, kuras aktivitātes jau mēnešiem ir pieklusušas, salīdzinot ar plašajām demonstrācijām, kas valsts lielākajās pilsētās notika pēc 2011. gada parlamenta vēlēšanām, kuru rezultātus daudzi uzskata par viltotiem.
Tieši pēcvēlēšanu protestu laikā par opozīcijas pamanāmāko pārstāvi izvirzījās pazīstamais blogeris un korupcijas apkarotājs A. Navaļnijs, kurš regulāri kritizē V. Putinu un valdošo politisko spēku Vienotā Krievija savulaik nodēvēja par zagļu partiju.
Par «mutes palaišanu» harismātiskais A. Navaļnijs ir ticis sodīts. Jūlijā Kirovas pilsētas tiesa viņam piesprieda piecus gadus cietumā par to, ka viņš savulaik it kā ir piesavinājies līdzekļus no valstij piederoša mežrūpniecības uzņēmuma. Tomēr daudziem par pārsteigumu nākamajā dienā tiesa viņu atbrīvoja.
Analītiķi uzskata, ka tiesai nācis rīkojums no «augšas», jo Kremlis ir vēlējies, lai A. Navaļnijs piedalās vēlēšanās, kuras tādējādi izskatītos demokrātiskas. «Navaļnijam atļāva piedalīties cīņā par mēra krēslu, kad bija skaidrs, ka viņš sasniegs labu rezultātu, bet neradīs briesmas valdošajai varai,» sociologs Deniss Volkovs sacīja raidsabiedrībai Deutsche Welle.
Tomēr Kremļa spiediens, kas ir arī izpaudies kā apsūdzības, ka A. Navaļnija priekšvēlēšanu kampaņa ir saņēmusi finansējumu no ārvalstīm, nav mazinājis opozicionāra apņemšanos izrādīt cienījamu pretestību S. Sobjaņinam. Par to liecina plaši apmeklētās A. Navaļnija tikšanās ar atbalstītājiem un viņa kampaņas labā strādājošajiem tūkstošiem brīvprātīgo. Tādēļ politologi domā, ka vēlētāji viņu varētu atalgot ar vairāk balsīm, nekā rāda aptaujas.
Tajā pašā laikā daļa opozicionāru A. Navaļniju apsūdz labējā populismā. Viņš ir izteicies, ka Maskavā dzīvojošie nelegālie imigranti no Centrālāzijas valstīm ir vainīgi noziedzības pieaugumā, tādēļ viņi būtu jāizraida no valsts.
A. Navaļnijs iestājas par daudzām Rietumu vērtībām, tomēr ir kritizējis Eiropas Savienību un ASV par jaukšanos Krievijas iekšējās lietās. Viņš, tāpat kā V. Putins, atbalsta Gruzijas separātisko reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību.