Šīs valdības mūžs nesasniegs pat gadu, iespējams, tieši tāpēc tās deklarācijā izvirzītās prioritātes tik ļoti sakrīt ar šī gada budžeta projektā apstiprināto. Šogad tiks nodrošināta nodokļu sistēmas stabilitāte. Būtiski grozījumi nodokļu politikā netiks veikti. Deklarācijā uzsvērts, ka valdība aktīvi vērsīsies pret «kontrabandu, PVN krāpšanām, aplokšņu algām un nelegālo nodarbinātību». Tiek solīts pilnveidot publisko iepirkumu procedūras, nodrošinot priekšrocības tiem, kas maksā visus nodokļus.
«Deklarācijā iekļautas tādas lietas, kas notiktu neatkarīgi no tā, kāda būtu valdība un tās uzstādījumi. Piemēram, apkarot ēnu ekonomiku taču ir likumsakarīgi. Tā kā valdība strādās īsu laiku, būtu pareizāk, ja tiktu izceltas atsevišķas prioritātes,» Dienai teic SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Darba grupā, kas pašreizējai valdībai radījusi ekonomikas un finanšu nostādnes, strādāja arī Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP). Viņa atklāj, ka, sākot strādāt, bijušas diskusijas, cik plaši deklarāciju veidot. Tika nolemts, ka šī valdība varētu izveidot iestrādes arī nākamajam sasaukumam. Deputāte neslēpj, ka pašreizējā koalīcija cer labi startēt vēlēšanās un veidot nākamo valdību. Darba grupu vadīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP), kurš pats šajā valdībā neiekļuva. Deklarācija atklāj, ka šogad tiks izvērtēts mikrouzņēmuma nodokļa regulējums. Gada beigās, kad Saeimā tika apstiprināts vidējā termiņa budžeta ietvars līdz 2016. gadam, D. Pavļuts Dienai neslēpa vilšanos, sakot, ka izmaiņas mikrouzņēmuma nodoklī pieņemtas pārsteidzīgi. Nostāja, ka būtu jāpārskata, vai tiešām nepieciešams pakāpeniski paaugstināt procentlikmi, iekļauta arī jaunās valdības deklarācijā.
L. Straujumas valdība meklēs iespēju «piedāvāt nodokļu un citus stimulus pašvaldībām veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi savā teritorijā un piesaistīt investīcijas». DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš bažīgi norāda, ka tas skan labāk, nekā ir patiesībā. «Doma ir diezgan bīstama un pat muļķīga. Latvijā jau tā ir kritiski zema iekasēto nodokļu un IKP attiecība, ar jebkādu nodokļu samazināšanu jābūt ļoti uzmanīgiem,» teic P. Strautiņš un bilst, ka vispirms būtu jādomā, kā veidot kvalitatīvu biznesa vidi, kas ietvertu gan infrastruktūru, gan izglītību, gan fizisko drošību. «Mēs nevaram pieļaut, ka savstarpējā konkurencē pašvaldības iznīcina ieņēmumu bāzi. Mēs visu laiku esam pārspīlējuši zemus nodokļus kā konkurētspējas argumentu, pārāk maz uzmanības pievēršot citiem aspektiem. Šobrīd Jūrmalas piešķirtās NĪN atlaides ir katastrofāli sliktas politikas piemērs,» norāda P. Strautiņš.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone Dienai slavē L. Straujumas valdības prioritātes, īpaši izceļot tieši atbalstu pašvaldībām. «Svarīgi, ka tiek meklēti stimuli, lai pašvaldības būtu vairāk motivētas piesaistīt investīcijas.» Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente Lienīte Caune pauž gandarījumu, ka, veidojot deklarāciju, uzklausīti arī uzņēmēju priekšlikumi. Viņa bilst, ka papildus būtu jādomā arī par citiem motivējošiem mehānismiem, kas veicinātu nodokļu nomaksu. Viena no iespējām būtu piemērot nodokļu atlaides tiem komersantiem, kas sniedz papildu sociālos labumus saviem darbiniekiem, piemēram, izglītību, ēdināšanu un mobilitāti.