Zvērināto tiesa ceturtdien atzina par vainīgu slepkavībās 27 gadus veco Džeimsu Holmsu, kurš 2012. gada jūlijā ar automātiskiem ieročiem atklāja uguni kinozālē Ororā Kolorādo štatā, nogalinot 24 cilvēkus. Tiesa noraidīja viņa paša apgalvojumus par psihes traucējumiem, jo prokurori pierādīja, ka viņš ilgi un pamatīgi plānojis slepkavību, ziņo BBC.
Ceturtdienas rītā Kuveitā dzimušais naturalizētais amerikānis Mohamods Jusūfs Abdulazīzs kabrioletā piebrauca pie bruņoto spēku rekrutēšanas centra veikalu ēkā Čatanūgā Tenesī štatā un sašāva tā ieejas durvis. Pēc tam viņš devās uz Jūras spēku rezervju centru 10 kilometru attālumā un nošāva četrus jūras kājniekus un ievainoja jūrnieku, kas vēlāk slimnīcā mira. Tad pats tika nošauts apšaudē ar policistiem. Viņa aktivitātes sociālajos tīklos, kur viņš slavēja ziedošanos Allāham, lika Federālajam izmeklēšanas birojam pārbaudīt arī viņa iespējamo saistību ar islāmistiem, raksta Reuters.
ITV reportāžā no ASV pilsētas Baltimoras, par kuru jūlija vidū jau bija skaidrs, ka šis ir šaušanas slepkavību ziņā asiņainākais mēnesis pilsētā ceturtdaļgadsimtā - divās nedēļās 26 šaušanas incidentos bija nogalināti 11 cilvēku -, pauž viedokli, ka šaušanu upuri atgādina par ASV valdošo mīlestību pret šaujamieročiem. Tā ir tik spēcīga, ka pat politiķu solījumi pēc visām masu slepkavībām censties ierobežot ieroču pieejamību ātri vien apsīkst. Tas ir gan no kovboju laikiem iesīkstējušā principa par tiesībām uz pašaizsardzību, gan ieroču ražotāju un tirgotāju lobija rezultāts. Trešajai daļai amerikāņu mājās glabājas legāli iegādāts ierocis.
Šogad līdz 15. jūlijam tika nošauti 6823 amerikāņi, 13 621 - ievainots. ITV atgādina, ka tas ir gandrīz par diviem tūkstošiem vairāk nekā militārajos konfliktos Irākā un Afganistānā bojā gājušo ASV karavīru. 4. jūlijā Čikāgā tika sašauti 82 cilvēki, 16 no viņiem nomira. Baltimoras policijas komisārs Kevins Deiviss ir pārliecināts, ka šaušanas krīzes pamatā ir ieroču vieglā pieejamība: «Pieeja šaujamieročiem šajā valstī atšķiras no citām valstīm. Mūsu sabiedrībai vajadzētu sākt kaut ko darīt. Es pat varētu apgalvot, ka šis būs prezidenta kandidātu debašu jautājums ik pēc četriem gadiem, kamēr tas tiks risināts.» Problēmu pēc šaušanas baznīcā Čārlstonā atzina arī ASV prezidents Baraks Obama: «Man daudzkārt nācies teikt šādas uzrunas... Kārtējo reizi nevainīgi cilvēki ir nogalināti. Un tas daļēji ir noticis tāpēc, ka kādam, kurš gribējis izdarīt ļaunu, nav bijis problēmu iegūt ieroci... Mums kā valstij ir jāņem vērā, ka šāda veida masu vardarbība nenotiek citās attīstītās valstīs.»
Prezidenta amata kandidāte Hilarija Klintone pēc Čārlstonas šaušanas aicināja izdarīt secinājumus un vienoties par stingrākiem ieroču pārdošanas nosacījumiem: «Es zinu, ka tiesības iegādāties ieroci ir tradicionālas likumus ievērojošajā sabiedrībā. Tajā pašā laikā mēs varam vienoties par reformām, lai ieroči nenonāk noziedznieku un vardarbīgu, psihiski nelīdzsvarotu cilvēku rokās.»