Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

M burti nonākuši pārmaiņu vējos

No 1. novembra saskaņā ar valdībā šovasar pieņemtajām noteikumu par transportlīdzekļu vadītāju apmācību izmaiņām minimālais braukšanas stundu skaits B kategorijas jeb vieglā auto braukšanas apliecības tīkotājiem pieaugs no 14 līdz 20 stundām.

Par nodarbībām būs jāmaksā nevis instruktoram uz rokas, bet gan autoskolā, tādējādi liekot par tām maksāt pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tāpat papildināta teorijas apmācība un prasības par braukšanu dažādos apgaismojuma un ceļa seguma apstākļos. Savukārt vēlāk - no 2018. gada - katrai autoskolai būs jāīrē vai pašai jānodrošina mācību laukums, lai kursanti pirmās iemaņas pie stūres gūtu norobežotā vidē, tāpat arī laukumos būs jāorganizē figūru braukšana. Jau tagad skaidrs, ka autovadītāja apliecības iegūšana turpmāk būs ilgāka un izmaksās vairāk.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Kvalifikācijas daļas vadītājs Juris Teteris skaidro, ka minēto izmaiņu kopums tapis pēc Ceļu satiksmes drošības padomes uzdevuma, jo «nav noslēpums, ka visur pasaulē jaunie autovadītāji ir riska grupa, kas sevišķi bieži iekļūst ceļu satiksmes negadījumos». Darba grupas sarunās, piedaloties atsevišķu autoskolu pārstāvjiem, izstrādātās jaunās prasības uzskatāmas par kompromisu. «Saturiski būtiskākais, uz ko ejam, ir bīstamības novēršana un risku izvērtēšana satiksmē, savu spēju novērtēšana. Tā pamatā ir gāzes pedāļa atlaišana pareizajā brīdī,» viņš teic. Tomēr autoskolām vismaz pašlaik par gaidāmajām izmaiņām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

Kā maksu skaitīt pareizi

Latvijas Profesionālo autoskolu federācijas (LPAF) vadītājs Ēriks Griģis uzskata, ka līdz ar maksāšanas kārtības izmaiņām auto apmācībā tiks ieviests dubultais nodoklis, jo uz instruktoriem tāpat kā līdz šim attieksies tādi nodokļi, kādi attiecas uz individuālā darba veicējiem, bet uz maksājumiem autoskolā par teorijas un turpmāk arī braukšanas nodarbībām attieksies PVN maksājums. «Līdz ar to, lai peļņa nekristos, visticamāk, instruktori par nodarbībām prasīs augstāku samaksu,» vērtē E. Griģis.

Savukārt Braukšanas instruktoru biedrība vasarā pauda, ka tiks ieviesta nevajadzīga autoskolu starpniecība braukšanas apmācības samaksā, tādējādi palielinot instruktoriem administratīvo slogu un likumsakarīgi - apmācību stundas cenu. Arī autoskolas Vanags vadītājs Dainis Uzuliņš vērtē skarbi - ar braukšanas nodarbību apmaksas izmaiņām ne vienu brīdi nav domāts par klientu, un paredzams organizatorisks haoss: «Instruktoram kaut kā jāuzzina, ka autoskolas kursants samaksājis par nodarbību. Kurš atbildēs par to, ka nodarbība nevar notikt, jo apmaksa vēl nav pabeigta? Instruktoram, piemēram, automašīnā jāielej degviela. Viņam būtu jāaizņemas, lai novadītu nodarbību?»

Autoskolas vadītājs atzīst, ka pašlaik vēl nezina, kā visas jaunās prasības ieviest, vēl tiekot vērtēts, kā pielāgoties. «Būs jālaipo,» viņš pauž. Tomēr CSDD Kvalifikācijas daļas vadītājs J. Teteris uzsver, ka būtiski ir novērst ilgus gadus praktizēto situāciju - daudzi instruktori ikdienā būtībā iesaistījušies nodokļu apiešanas shēmā, norādot apmācības kartē nobraukto stundu minimālo skaitu un par pārējām nodokli nemaksājot. «Tā ir absurda situācija un patvaļa. Līdz ar to pat tās autoskolas, kas to gribētu, nevar ietekmēt instruktoru apmācības kvalitāti. Turklāt uzskatām, ka arī auto braukšanas instruktoru interesēs ir sociālās garantijas, uzkrājums pensiju fondā, arī atvaļinājumi, slimības lapas, ko, dzīvojot pašreizējā ēnas situācijā, vienkārši apiet,» uzsver J. Teteris.

Diena apzvanīja arī dažas reģionu autoskolas, kuru pārstāvji, gan lūdzot nerakstīt ne skolu, ne vārdu, atzina, ka neskaidrību par izmaiņām netrūkst. Lielākās bažas rada PVN nomaksa par braukšanas nodarbībām, kādēļ nākšoties rēķināt, uz cik kursantiem gada laikā jācer, lai neieslīdētu zaudējumos. Tas īpašu satraukumu rada lauku reģionos, kur «jau tā cilvēki ir deficīts».

Tāpat prasības par braukšanu tumšajā diennakts laikā un pa dažādiem ceļa segumiem rada pārdomas, vai autovadītāja apliecības iegūšanas laiks neiestiepsies pārāk ilgi. «Jaunie noteikumi tikai pirmajā acu uzmetienā izskatās nepārprotami. Ir ļoti daudz jautājumu,» atzina kādas reģionālās autoskolas vadītājs. Lielāku skaidrību autoskolas cer iegūt CSDD organizētajās tikšanās reizēs, kas tiek gaidītas neilgi pirms 1. novembra.

Braukšana tumsā

Pieaugs arī mācību braukšanas prasības sarežģītākos ceļa apstākļos, piemēram, tumsā, pa slidenu ceļu, grants ceļu. Šīs prasības mācību programmā bijušas arī līdz šim, lai palīdzētu teorētiski identificēt bīstamu situāciju, vēl pirms audzēknis devies braukt, tāpat arī, piemēram, situācija ar meža zvēriem, kuri varētu izskriet uz ceļa. To, kā šīs prasības iedzīvināt praktiskās braukšanas nodarbībās, vēl rādīs laiks, jo, protams, atšķiras mācību process vasarā un ziemā.

J. Teteris uzsver: lai arī daļa nodarbību būs jāorganizē apstākļos, kuros nepieciešama īpaša piesardzība un iemaņas, - tumsā, ziemā, pa ceļu ar grants segumu -, tas nenozīmē, ka tiks ieviesti valsts pārbaudījumi braukšanai naktī, pa apledojušu ceļu vai lietus laikā, tāpat kā līdz šim, praktiskās iemaņas vērtēs vienā gala eksāmenā. «Nebūs nakts vai sniega eksāmenu,» viņš pauž.

Savukārt uz jautājumu, vai līdz ar šīm prasībām mācību braukšanas laiks netiks mākslīgi pagarināts, CSDD Kvalifikācijas daļas vadītājs atbild nekonkrēti - tāpat retais autoskolas klients iztiekot ar minimālo nodarbību skaitu, un autovadītāja apliecības iegūšanas process ilgstot vairākus mēnešus. Viņš arī uzsver, ka ar jaunajām prasībām pateikts - svarīgi, lai audzēknis pēc iespējas būtu izbraucis dažādas sarežģītības apstākļos, taču papildu prasības un uzdevumi instruktoriem stingrāk prasīs organizēt braukšanu gan pilsētā, gan ārpus tās un pa dažāda seguma ceļiem. Tāpēc skaidrs, ka «visa apmācības sistēma principā ir kompromiss starp to, ko prasa sabiedriskā drošība, un to, ko cilvēks par apmācību var samaksāt», uzsver CSDD Kvalifikācijas daļas vadītājs. Viņš arī piebilst - vienmēr ideālākais variants ir tāds, ka topošais autovadītājs ir dabūjis paturēt rokās automašīnas stūri vēl pirms autoskolas un mācību procesa laikā.

Ideja pagaidām izčibējusi

LPAF vadītājs E. Griģis vērtē, ka par ieviestajām izmaiņām lietderīgāks jaunums būtu sekot Šveices, Austrijas un Vācijas piemēram un ieviest tā saucamo otro apmācības fāzi, kad A un B kategorijas vadītāja apliecību ieguvušie cilvēki pēc dokumenta iegūšanas ik pēc pusgada atgriežas autoskolā uz teorijas nodarbībām, kurās arī diskutē par novērojumiem un neskaidrībām ceļu satiksmē. Tas būtu svarīgs uzlabojums pašreizējā situācijā, kad autoskolas strādā tā, lai cilvēks nokārtotu braukšanas eksāmenu, taču Latvijas satiksmes kultūras zemā līmeņa iespaidā netiek izkopts labs braukšanas stils. «Gadās, ka autovadītājs iesācējs kopējās zemās satiksmes kultūras dēļ tiek sabojāts un pēc gada pats brauc kā traks vai nenormāls, vai kā nu to manieri varētu dēvēt,» pauž E.Griģis un piebilst - līdz ar to risks, ka šāds autovadītājs var izraisīt satiksmes negadījumu, mēdz pieaugt vairākkārt. Protams, to nevar attiecināt uz visiem autovadītājiem, jo arī mūsu valstī, protams, ir daudzi, perfekti autovadītāji.

Lai arī CSDD atzīst, ka otrās fāzes apmācība būtu noderīga satiksmes drošības uzlabošanai, pirms diviem gadiem, kad tapa likuma grozījumi, šo ideju tomēr norakusi un pašlaik par tās ieviešanu nerunā, pauž E. Griģis.

J. Teteris gan norāda, ka otrās fāzes apmācība ietver arī braukšanas apmācības speciāli ierīkotos drošas braukšanas laukumos mākslīgos apstākļos. Rietumeiropā tas bijis populāri pirms apmēram desmit gadiem, bet tagad šī prakse ejot mazumā, jo, «pētot šīs sistēmas rezultātus, secināts, ka tā nemazina pārkāpumu un satiksmes negadījumu skaitu. Bieži vien tam ir pat slikts efekts, jo audzēknis trasē tiek iemests situācijā, kurā grūti kontrolēt transportlīdzekli, un tiek apmācīts, kā šo situāciju mēģināt kontrolēt. Ja runājam par rezultātu, trases apmācības rezultātā meistarība pieaugusi pavisam mazliet, bet pašpārliecinātība par savām prasmēm pieaugusi neticami».

Cits jautājums būtu par izmēģinājuma braucieniem ar instruktoru pēc tiesību un pieredzes iegūšanas satiksmē, pārrunājot sarežģītas situācijas braukšanā ikdienā. «Tas gan varbūt būtu nākamais, uz ko mēs apmācības procesā varētu virzīties,» prognozē CSDD pārstāvis.

Cik tālu e-apmācība?

Runājot par satiksmes noteikumu teorijas apmācību izmaiņām, CSDD skaidro, ka patlaban teorijas programmu var apgūt no punkta A līdz punktam Z. Cilvēkiem, kuri vēlas iegūt autovadīšanas tiesības, var nākties daļu nodarbību kavēt slimības, darba komandējuma vai kāda cita iemesla dēļ, bet tas, kā apgūt iekavētos tematus, praksē tiek dažādi improvizēts.

Savukārt jaunajā sistēmā būšot vienkārši - ja kāds modulis izlaists, to varēs apgūt, noklausoties citā mācību grupā. D. Uzuliņš gan kritizē, ka pēc jaunajiem noteikumiem vairs nebūs iespējams organizēt «ātrās grupas», kas ļauj teorijas apmācību pabeigt divu nedēļu laikā, jo būs noteikts, ka iespējams organizēt teorijas apmācību ne vairāk par trim dienām nedēļā. «No kurienes šāda absurda norma? Kāpēc vispārizglītojošajā skolā bērni var mācīties piecas dienas, bet autoskolā pēkšņi vairs ne?» Tāpat autoskolas vadītāju mulsina jaunā teorijas apmācības sistēma tieši pa piecām stundām modulī. «Tagad ir vakara grupas pa trim stundām divreiz nedēļā, ko daudzi cilvēki var diezgan ērti apmeklēt. Turpmāk nodarbības būs jāorganizē, piemēram, sadalot moduli divās daļās - pa divām un trim stundām. Ja cilvēks tiek uz vienu nodarbību, bet uz otru ne, viņam no jauna jāklausās viss modulis ar citu grupu. Kāpēc? Šādā veidā mēs izkropļojam vidi, kuru mēs esam būvējuši un kārtojuši,» teic D. Uzuliņš. Viņš uzskata, ka loģiski būtu pašām autoskolām ļaut moduļus pielāgot situācijai.

Iespējams, daļa šo problēmjautājumu nepastāvētu, ja tiktu ieviesta Eiropā aizvien biežāk īstenotā un laikmetam atbilstošā prakse, kas paredz ceļu satiksmes noteikumu teorijas apmācību e-vidē, tātad neklātienē. «Tas būtu tikai normāli, ka tie cilvēki, kuri prot mācīties paši, varētu neklātienē izpildīt mācību kursu, nokārtot testus un doties kārtot teorijas valsts eksāmenu,» pauž E. Griģis, gan piebilst, ka tad lielāka atbildība būtu uz instruktora pleciem. J. Teteris atzīst, ka e-risinājumi satiksmes noteikumu teorijas apguvē būtu apspriežami, ja būtu piemēroti mācību materiāli, taču satiksmes drošības un vides risku izvērtēšanas aspektiem tik un tā būtu jāpaliek mācību vielā klasē. «CSDD ir atvērts e-risinājumu ieviešanai auto apmācības procesā un gatavs to risināt. Tomēr mūsu darbs nav izstrādāt apmācības metodes,» pauž J. Teteris.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?