«Otrs - Strīķe nevar pieņemt to, ka arī uz viņu attiecas attiecības starp padoto un priekšnieku valsts pārvaldē. Es to atceros no savas prakses, man gan bija cita situācija - publiski, lai birojs būtu spēcīgs, - es vienkārši nepievērsu uzmanību tam, ko un kā dara Juta Strīķe. Viņa ir apņēmības pilna cīnīties pret korupciju, tajā pašā laikā no valsts pārvaldes viedokļa viņa ir cilvēks, kuru var saukt par brīvmākslinieku, jo rīkojumi Jutai Strīķei principā neeksistē un viņa darīs to un tik daudz, cik viņa uzskata par nepieciešamu,» skaidroja A. Loskutovs.
Viņš vienlaikus norādīja, ka pašreiz birojā situācija ir citāda, jo nav jābaidās, ka politiķi varētu iejaukties tā darbībā. «Līdz ar to Streļčenoka kungam atšķirībā no manis rokas brīvas censties panākt, lai birojā visi strādājošie - no speciālista līdz vietniekam - ievērotu normatīvo aktu prasības un biroja kārtību,» uzsvēra bijušais KNAB vadītājs. Savukārt Providus pētniece, KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes dalībniece Iveta Kažoka domā, ka galvenā problēma ir KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka ārkārtīgi vājās vadīšanas prasmes. «To jau varēja redzēt šī gada sākumā, kad Sabiedriskās konsultatīvās padomes sēdē es mēģināju aktualizēt jautājumus par to, ka KNAB ir pilnīgi pazudusi stratēģiskā virzība, ir milzīgas problēmas ar komunikāciju, it sevišķi vadības līmenī, un arī, kad sāka nākt gaismā tā situācija, kas KNAB notiek iekšēji. Ir arī jāatzīst, ka KNAB ir arī dziļākas problēmas,» skaidroja I. Kažoka. Viņasprāt, jāizvērtē J. Streļčenoka atbilstība amatam. Kā ziņots, KNAB priekšnieks J. Streļčenoks pēc tikšanās ar Latvijas Republikas prezidentu Andri Bērziņu, kurā prezidents tika informēts arī par iekšējām nesaskaņām KNAB, noraidījis pārmetumus par neprasmīgu vadības stilu un sistēmiskas problēmas biroja darbībā nesaskata.