Ieceļo mazāk
Iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs šomēnes preses konferencē paziņoja, ka ieceļojušo migrantu skaits šā gada sākumā ir mazinājies, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem. Pirmajos trīs mēnešos reģistrēta 173 707 cilvēku ierašanās. Janvārī ieradās 91 671, februārī 61 428, martā - 20 608 migranti. Salīdzinājumam - decembrī vien tika reģistrēta 120 tūkstošu cilvēku ierašanās Vācijas teritorijā.
Savukārt patvēruma lūgumu iesniegušo skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir krietni pieaudzis. Pirmajos trīs mēnešos saņemti 181 405 cilvēku lūgumi par patvēruma piešķiršanu. Vairāk nekā pusi no tiem ir iesnieguši Sīrijas pilsoņi. Tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz pagājušā gada pirmajā ceturksnī saņemto patvēruma lūgumu skaitu. Tiesa, lielākais migrantu ieplūduma vilnis pērn sekoja vēlākajos mēnešos.
Iekšlietu ministrs skaidro, ka, visticamāk, migrantu ieceļošanu ir samazinājusi Balkānu ceļa slēgšana, dažādu ierobežojumu noteikšana tajā atrodošos valstu robežšķērsošanai un arī robežžogu celtniecība. Pašlaik no Austrijas Vācijā ik dienu ierodas mazāk par 200 migrantiem.
Vācijas ekonomiskās sadarbības un attīstības ministrs Gerds Millers gan prognozē, ka tuvāko mēnešu laikā noteikti pieaugs Eiropu sasniegušo migrantu no Āfrikas skaits. «Lībijā vien 100-200 tūkstoši cilvēku, kas ieradušies no Zemsahāras Āfrikas daļas, gaida iespēju šķērsot Vidusjūru,» viņš paziņoja.
2015. gadā uz imigrantu rēķina Vācijas iedzīvotāju skaits papildinājies par 1,1 miljonu cilvēku, liecina Vācijas statistikas biroja Destatis dati. Patvēruma lūgumu pērn Vācijā iesniedza vairāk nekā 476 tūkstoši cilvēku.
Vēsturisks likums
Pagājušajā nedēļā pēc septiņas stundas ilgušajām Kristīgās savienības bloka un sociāldemokrātu sarunām kanclere Angela Merkele paziņoja, ka panākta vienošanās par jaunu likumu, kas «gan prasīs konkrētas lietas no cilvēkiem, kas ierodas valstī, gan arī paredzēs atbalstu viņiem». «Tikai tie bēgļi, kuri paši darīs visu, lai integrētos, saņems pastāvīgās uzturēšanās atļaujas,» paziņoja kanclere. Vicekanclers Zigmārs Gabriēls vienošanos par jauno likumu nosauca par «patiesi vēsturisku soli» un piebilda, ka «no ļoti atšķirīgām kultūrām nākošu cilvēku integrācija sabiedrībā nenotiek pati par sevi».
TheLocal.de uzsver, ka šī būs pirmā reize, kad Vācijā būs īpašs integrācijas likums, lai gan par to tiek diskutēts jau kopš sešdesmito gadu programmas turku viesstrādnieku uzaicināšanai ekonomikas attīstībai. Tā tiek kritizēta tieši par integrācijas politikas atstāšanu novārtā, tā rezultātā miljoni imigrantu un viņu pēcnācēji nav kļuvuši par Vācijas sabiedrības daļu.
Likuma projekts paredz uz trim gadiem apturēt darba tirgus ierobežojumu neeiropiešiem amatos, uz kuriem pretendē Eiropas Savienības pilsoņi. Tiks radīti 100 tūkstoši darbvietu mazkvalificētam darbaspēkam par 1-2,5 eiro stundā, ko ļaus saņemt papildus patvēruma meklētāja pabalstam. Tiks izveidoti īpaši amatu apmācības kursi, kuros uzņemtos patvēruma meklētājus neizraidīs no valsts vismaz līdz kursu pabeigšanai.
Burkāns un pātaga
Patvēruma lūdzējiem būs obligāti jāmācās vācu valoda un tradīcijas. Valodas kursi tiks nodrošināti sešu nedēļu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas.
Migranti, kuri neakceptēs viņiem piedāvāto darba apmācību un valodu kursus, riskēs zaudēt pabalstus un uzturēšanās atļauju.
Lai izvairītos no migrantu līdzšinējās tendences dzīvot vienuviet, izveidojot migrantu geto, patvēruma lūdzējiem tiks noteikta dzīvesvieta konkrētā reģionā. Noteiktu laiku viņiem būs liegts to mainīt, riskējot saņemt soda sankcijas par šī noteikuma pārkāpšanu, vēsta BBC.