Baltijas valstis iecerējušas turpināt kopīgo darbu, lai attīstītu savas drošības un aizsardzības spējas. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ārējās robežas stiprināšanai, sadarbības padziļināšanai civilajā aizsardzībā un krīzes pārvaldībā, kritiskās infrastruktūras drošībai, dezinformācijas apkarošanai un sabiedrības noturības stiprināšanai.
ĀM akcentē, ka augstu dienaskārtībā saglabāsies tādi stratēģiski nozīmīgi mērķi kā transatlantisko saišu stiprināšana un NATO samitu lēmumu īstenošana. Prioritārs uzdevums būs Eiropas Savienības (ES) Austrumu pierobežas konkurētspējas, daudzpusīgas attīstības un noturības sekmēšana.
ĀM norāda, ka Baltijas valstis paliks nelokāmas savā atbalstā Ukrainai tās cīņā par teritoriālo integritāti, suverenitāti un brīvību. Tiks turpināta Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ciešā koordinācijā gan ES vienotu sankciju noteikšanā, īstenošanā un apiešanas novēršanā, gan arī kopīgie centieni panākt Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanu.
ĀM uzsver, ka saglabāsies nemainīgs atbalsts Ukrainai tās eiroatlantiskās integrācijas procesā. Aktīvs darbs notiks, veicinot globāla mēroga atbalstu Ukrainai, kā arī sekmējot Krievijas starptautisko izolāciju.
Stiprinot reģionālo savienojamību un attīstot infrastruktūru, gan nacionālā, gan reģionālā līmenī prioritāra nozīme tiks piešķirta "Rail Baltica" projektam. Februārī, pabeidzot Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas sistēmu, tiks noslēgts zīmīgs posms enerģētiskās drošības pilnveidošanā, atgādina ĀM. Savu aktualitāti saglabās sadarbība uzņēmējdarbības jomā un reģionālās attīstības un pārrobežu projektu īstenošanā.
Baltijas Ministru padome ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību sadarbības institūcija, kas izveidota 1994.gada 13.jūnijā. Padomes uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaru līmenī, kā arī īstenot sadarbību starp valdībām un Baltijas parlamentiem. Padomes prezidējošās valsts statuss Baltijas valstu starpā tiek mainīts ik pēc gada.