Tāpat partijai ir svarīgi panākt uzturēšanās atļauju atcelšanu, ko atgādināja tās ģenerālsekretārs Aigars Lūsis. Dažas stundas pēc premjera paziņojuma viņš kopā ar G. Bērziņu pavadīja Ž. Jaunzemi-Grendi uz tikšanos ar mediju pārstāvjiem, kuriem viņa apgalvoja, ka bijusi priekšzīmīga ministre, jo ir izpildījusi valdības deklarācijā solīto. «Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp,» vēlāk atzina A. Lūsis, vaicāts, kādu lēmumu partija pirmdien valdes sēdē varētu pieņemt.
Ir redzams, ka visas nosauktās apņemšanās tā var īstenot tikai, paliekot valdībā. Tajā to nomainīt ar Zaļo un Zemnieku savienību pat nebūtu grūti, jo kā vienā, tā otrā frakcijā ir 13 deputātu. Turklāt Reformu partijas jaunajam līderim Edmundam Demiteram vairs nav sarkano līniju attieksmē pret ZZS, kādas bija viņa priekšgājējam Valdim Zatleram. To E. Demiters sestdien Dienai vēlreiz apstiprināja, uzsverot, ka šis nav laiks, kad var atļauties vilkt līnijas, bet pieļaujot, ka pirms diviem gadiem bija cita situācija. Reformu partijas priekšsēdis gan uzskata, ka pašlaik šis jautājums nav aktuāls un koalīcijas sastāvs nemainīsies.
Premjers ir lūdzis VL-TB/LNNK izvirzīt nākamo kultūras ministra kandidātu, līdz tam šos pienākums varētu veikt otrs apvienības pārstāvis valdībā tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Ir iespaids, ka Nacionālā apvienība varētu vēlēties līdzi Ž. Jaunzemei-Grendei paraut arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu (RP), kurš plāno atstāt amatu 1. decembrī pēc paša vēlēšanās. G. Bērziņš uzskata - kā vienā, tā otrā gadījumā ir runa par nozares neuzticību ministram, tāpēc neesot skaidrs, kāpēc viens ministrs turpinās vairākus mēnešus strādāt. E. Demiters savukārt saredz būtisku atšķirību - E. Sprūdžs atkāpjas pats, bet nav zaudējis premjera uzticību. RP līderis arī nedomā, ka varot runāt par pašvaldību neuzticēšanos, ko G. Bērziņš pamatoja ar to, ka E. Sprūdžs nav aicināts uz Latvijas Pašvaldību savienības kongresu. RP vēl ir vajadzīgs laiks, lai sameklētu nākamo ministra kandidātu. Pašlaik uz E. Sprūdža amatu ir trīs pretendenti - Jānis Vilnītis, Zanda Kalniņa-Lukaševica un Inga Antāne, kura jau strādā ministrijā.
VL-TB/LNNK līderiem ir iespaids, ka V. Dombrovskis pats ir šaubījies par neuzticības izteikšanu ministrei, bet partijas valde viņu piespiedusi prasīt viņas atkāpšanos, turpretim no Vienotības valdes locekļu teiktā izriet pretējais. V. Dombrovskis «nopūtās un sacīja, ka nevar vairs to visu izturēt, viņš uz valdes sēdi atnāca ar ļoti skaidru viedokli». Vēršoties pie valdes, premjers tādā gadījumā ir vēlējies sadalīt atbildību, komentē VL-TB/LNNK nometnē. V. Dombrovskis arī medijiem apstiprināja, ka šis nav pirmais gadījums, kad ministrei ir konflikts ar nozari, bet tagad jau tas samilzis tik ļoti, ka grūti iedomāties, kā viņa turpmāk varētu sadarboties ar šīm kultūras iestādēm. Vienotības biedriem šķiet, ka VL-TB/LNNK pati nav jutusies komfortabli, redzot sabiedrības attieksmi pret Ž. Jaunzemi-Grendi. «Ministre drīzāk partijai bija problēma, nevis ieguvums, un mēs esam palīdzējuši šo problēmu atrisināt. Ir sajūta, ka Nacionālā apvienība kvalitatīvi varētu uzlabot savu pārstāvniecību valdībā un incidents būs beidzies,» uzskata Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis un norāda, ka VL-TB/LNNK retorika nav agresīva.
Ž. Jaunzeme-Grende preses konferencē sacīja, ka V. Dombrovskis ir pakļāvies agresīvu cilvēku diskusijai medijos, bet nav skatījies uz profesionālu kultūras cilvēku kopdarbu pusotra gada garumā. Runa ir par advokāta Alda Gobzema organizēto kampaņu pret Ž. Jaunzemi-Grendi. Pazīstamais jurists ir Einara Repšes dibinātajā biedrībā Latvijas attīstībai, kuras forumā pirms vairākiem mēnešiem piedalījās arī Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars - viņu kultūras ministre atcēla no amata. «Tas nav labs sākums jaunas partijas veidošanā,» sacīja Ž. Jaunzeme-Grende par cilvēkiem, kas pret viņu organizēja kampaņu.