«Jūsu daba ir kā skaista sieviete mētelī, bet Islandes daba ir kā kails viņas ķermenis,» salīdzina Oidira Ava Olafsdotira, kura pagājušajā nedēļā viesojās Latvijā, lai satiktos ar saviem lasītājiem Rīgā, Lielvārdē un Daugavpilī. Šis ir jau otrais islandiešu rakstnieces romāns, kas ir izdots latviešu valodā. Pirmais bija viņas darbs Astoņu ziedlapu roze. Tas vēsta par divdesmit divus gadu veco Arnljotu Tori, kura lielākā aizrautība ir rozes. Abas grāmatas no islandiešu valodas ir tulkojis Dens Dimiņš.
«Bērnībā es atskārtu, ka dzīvoju uz salas pašā jūras vidū, kur mūsu vienīgie kaimiņi bija leduslāči. Vai te nav radies kāds pārpratums?» viņa jautājusi saviem vecākiem. Jau vēlāk Oidira Ava Olafsdotira ir sapratusi, ka viņa izmanto valodu, kuru neizmanto nekur citur pasaulē. Rakstnieces īpašo attieksmi pret rakstīto vārdu var sagaršot visos viņas darbos. Viņa atzīmē, ka valoda bieži vien tiek izmantota nepareizi - nevis saziņai starp cilvēkiem, bet varas izpaušanai citam pār citu.
Oidira Ava Olafsdotira ir mākslas pētniece, studējusi Sorbonas Universitātē Parīzē un strādājusi par mākslas vēstures pasniedzēju Reikjavīkas Universitātē, kad sākusi sapņot par rakstīšanu «uz pilnu slodzi». Viņa atceras, kā pusdienu pārtraukumā ir skrējusi lejā pie jūras, kur satikusi roņus, notiesājusi savu maizīti ar sieru un gurķi un domājusi par to, ko rakstīs savas topošās grāmatas nākamajā nodaļā, kad vakarā pārnāks mājās. Šobrīd rakstīšana ir kļuvusi par viņas pamatnodarbošanos.
Oidiras Avas Olafsdotiras kontā ir četri romāni, viena luga un viens dzejas krājums, kurš tika laists klajā 2010. gadā. «Islandē cilvēku neuztver nopietni, ja viņš nav ceļojis, savukārt rakstnieku neņem par pilnu, ja viņš nav izdevis nevienu dzejoļu krājumu, pat ja tas tiek pārdots trīsdesmit eksemplāros, pat ja tavs iepriekšējais prozas darbs Astoņu ziedlapu roze Francijā ir pārdots 300 000 eksemplāru,» par vietējās literatūras īpatnībām stāsta rakstniece, kurai ir izdevies izlīst caur šo adatas aci.
«Islandieši spēj stoiciskā mierā pārdzīvot lielas kataklizmas - vulkānu izvirdumus vai ekonomiskās krīzes -, bet tajā pašā laikā var stundām ilgi kašķēties par mazām problēmām,» savus tautiešus noraksturo Oidira Ava Olafsdotira. Šobrīd salinieki ir trīs ievērojamu vulkānu izvirdumu gaidās. («Ja jūs gribat doties uz Londonu vai Kopenhāgenu, tad pasteidzieties!»). Islandiešiem ir raksturīga pašironija: ja kāds kļūst pārlieku nopietns attiecībā pret sevi, viņš ātri vien tiek nolikts pie vietas.