Auto asociācija aprēķinājusi, ka piecos gados par pašu lētāko reprezentatīvās klases auto - aptuveni 25 500 latu vērtībā - uzņēmumam nodokļos un nodevās vien nāksies maksāt vairāk nekā 24 000 latu, pašreizējais likums par tādu pašu auto tādā pašā periodā liek maksāt 14 300 latu. Summu atšķirības ir ievērojamas, taču vēl iespaidīgāk jaunais regulējums izskatās, ja to salīdzina ar situāciju Igaunijā. Tur, uzņēmumam reģistrējot auto, nav jāmaksā ne PVN, ne uzņēmuma ienākuma nodoklis, un kopējā summa, ko par tādas pašas vērtības auto nākas samaksāt nodokļos piecos gados, ir 5500 latu.
Sarežģītais likums
Īpaša nodokļu sistēma tā saucamajiem dārgajiem auto tika ieviesta 2007. gadā. Likums paredz, ka jebkurš uzņēmuma iegādātais auto, kas maksā vairāk nekā 25 424 latus, tiek pakļauts citādai un uzņēmumam neizdevīgākai nodokļu aprēķināšanas kārtībai. «Pats absurds ir faktā, ka reprezentatīvais slieksnis tika ieviests ar pamatojumu, ka ir ap 400 gadījumu gadā, kad uzņēmums reģistrē patiešām ekskluzīvus transportlīdzekļus situācijās, kad uzņēmumam nav ne apgrozījuma, ne peļņas un bija cilvēki, kas vienkārši izmantoja iespēju atprasīt no valsts PVN. Tā vietā, lai ierobežotu šo uzņēmumu rīcību, valdība ieviesa no pirksta izzīstu ciparu, toreiz sapulcē pat netika pieaicināti nozaru eksperti,» sašutumu neslēpj Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.
Asociācija aprēķinājusi, ka jau patlaban Latvijas uzņēmēji katru otro automašīnu, optimizējot nodokļus, reģistrē ārvalstīs. Pērn Igaunijā tika reģistrētas 440 jaunas luksusa automašīnas, līdz ar to Latvija neiekasētajos nodokļos zaudēja 2,3 miljonus latu. A. Kulbergs ir pārliecināts, ja Saeima atbalstīs Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto likumu, tad apmēram 70% uzņēmumu reprezentatīvos auto reģistrēs Igaunijā: «Igauņi ar šādu situāciju ir apmierināti, jo nodoklis tiek samaksāts, taču reāli nopirktie auto Igaunijas ceļus neizmanto.» Igaunija Latvijas uzņēmēju acīm ir vēl jo pievilcīgāka arī tāpēc, ka tur jaunām automašīnām tehniskā apskate jāveic katru trešo gadu. Latvijā tas nav jādara pirmos divus gadus, bet, par spīti tam, nodoklis jāmaksā katru gadu.
Apgrūtina uzņēmējus
Loģistikas uzņēmumu grupa Sonora nodarbojas ar pārvadājumiem pārsvarā uz NVS valstīm. Uzņēmuma vadītājs Jānis Mozga Dienai norāda, ka reprezentatīvs auto sniedz lielu artavu biznesa attīstībā. «Tie, kas sadarbojas ar Vidusāziju, uzreiz pateiks, ka ir zināmi standarti, pēc kuriem uzņēmums tiek vērtēts. Svarīgi ir ne tikai tas, kā tu sevi prezentē materiālos, bet arī, kā sagaidi ciemiņus, un tas faktiski nosaka turpmāko sadarbību. Mēs neatstāsim nekādu labo iespaidu, ja lielu uzņēmumu vadību sagaidīsim ar piekto golfu.»
Tā kā nodokļu ziņā uzturēt reprezentatīvo auto ir grūtāk, Sonora ierobežojošā likuma dēļ auto pērk vērtībā līdz 25,5 tūkstošiem latu. J. Mozga teic, ka tā Sonorai ir problēma. Viņš uzsver arī citu aspektu, norādot, ka uzņēmumiem, kuriem pieder liels daudzums dārgo automašīnu, reizumis pat izdevīgāk reģistrēt uzņēmumu Igaunijā tikai tāpēc, ka tur ir izdevīgāk uzturēt savu autoparku.
Šādi apstākļi radījuši labu augsni cita veida biznesam. Internetā atrodami vairāki sludinājumi, kuros par samaksu solīts nokārtot automašīnas reģistrāciju Igaunijā. Sludinājumā tiek uzskaitītas priekšrocības - gan par PVN un transportlīdzekļa nodokļa neesamību, gan par to, ka auto reģistrācija un numura zīmju izsniegšana maksā tikai 178,95 eiro. Tiek pieminēts arī tas, ka tehniskā apskate jāveic retāk, turklāt KASKO apdrošināšana izmaksā lētāk.
Plāno iekasēt miljonu
Par to, ka automašīnas uzņēmumiem Latvijā no nākamā gada kļūs dārgākas, nešaubās arī FM. Tās pārstāvis Ilmārs Šņucins saka, likumprojekts radīts pārdomāti: «Tas nav radies uz līdzenas vietas, debates notiek vairāk nekā gadu. Jau pagājušajā gadā Ministru prezidents šo lietu lika izpētīt FM, bija informatīvais ziņojums, šogad jautājumu skatīja Ministru kabinetā un atbalstīja.» FM sarēķinājusi, ka valsts budžetā no šīm izmaiņām papildus tiks iekasēts apmēram viens miljons latu gadā.
Tiesa gan, likums nav tik melns, kā to mālē Auto asociācija. Izmaiņas paredz arī izņēmumus. PVN pilnā apmērā varēs saņemt atpakaļ tie uzņēmumi, kas spēs pierādīt, ka reprezentatīvais auto tiek lietots tikai un vienīgi uzņēmuma vajadzībām. Uzņēmēji gan atspēko ministrijas it kā pretimnākšanu, sakot, ka uzņēmējdarbība nav kā darbs birojā, kas sākas deviņos no rīta un beidzas piecos vakarā. Patlaban pret likumu diezgan negatīvi noskaņota ir Saeimas Budžeta un finanšu komisija, līdz kurai likumprojekts nu ir nonācis. Komisijā par šo jautājumu plānots spriest 15. oktobrī. «Sēdē pieaicināsim likuma autorus, konsultēsimies arī ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvjiem. Mēģināsim saprast, kāpēc jau pie pašreizējā ierobežojuma valstī tiek reģistrēti tikai 40 auto luksusa segmentā, bet Rīgā varam novērot, ka ar ārvalstu numuriem braukā tūkstošiem mašīnu,» Dienai teic komisijas vadītājs Jānis Reirs.
Latvija piespiedu kārtā
Notikumu attīstība uzņēmējiem varētu izvērsties vēl nepatīkamāka, nekā gaidīts. Paralēli tam, ka likumā tiks iekļauts smagāks nodokļu slogs uzņēmumu dārgās klases automašīnām, valsts sekretāru sanāksmē jau tiek runāts par to, kā piespiest šos nodokļus maksāt tepat Latvijā, ierobežojot iespējas to darīt Igaunijā. «Netiek plānots ko mainīt saistībā ar reģistrāciju, bet ir iecerēts izveidot sistēmu, kas kontrolē, ka Latvijā braukā mūsu valstī reģistrētas automašīnas atbilstoši likumam. Mērķis ir padarīt skaidrāku procedūru, lai noskaidrotu, vai tiešām tie ir objektīvi apstākļi, kas liek braukt ar Igaunijā reģistrētu auto,» skaidro I. Šņucins un piebilst, ka Igaunija Eiropas Savienībā ir izņēmums un to nevajadzētu uzskatīt par normu.
VID gaidāmos grozījums pagaidām atturas komentēt. VID pārstāve Evita Teice-Mamaja norāda, ka «tas ir nodokļu politikas jautājums, un VID nevar sniegt savu viedokli, pirms šis jautājums nav izdiskutēts ar Finanšu ministriju».