Uz otrdienas asiņainajām sadursmēm Ukrainā trešdien sāka reaģēt arī Latvijas augstākās amatpersonas. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš atradās oficiālā vizītē Ņujorkā, pauda asu nosodījumu par asinsizliešanu Kijevā un, tiekoties ar ANO ģenerālsekretāru Banu Ki Munu, runājis par ANO, EDSO un Eiropas Padomes iesaistīšanos Ukrainas problēmu risināšanā. Jau drīz E. Rinkēvičs mainīja vizītes plānus, lai dotos uz ceturtdien Briselē notiekošo Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministru ārkārtas sēdi, kur paredzēts lemt par ES rīcību un iespējamām sankcijām pret Ukrainu.
Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš un Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) trešdien kopīgā paziņojumā uzsvēra, ka asinsizliešanas apturēšana Ukrainā vispirms ir abu konfliktā iesaistīto pušu rokās, bet Eiropas Savienība nedrīkst nereaģēt. «Ir neiedomājami un reizē biedējoši, ja Eiropas valstī XXI gadsimtā izvēršas bruņoti ielu konflikti tā vietā, lai pretrunas risinātu demokrātisku un konstruktīvu sarunu ceļā,» pausts abu amatpersonu paziņojumā.
Ar paziņojumu par Ukrainas notikumiem nāca klajā arī Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas deputātu vairākums, paužot nožēlu un nosodījumu par sadursmju laikā Kijevā cietušajiem un bojāgājušajiem cilvēkiem un prasot vainīgos saukt pie atbildības. Komisijās esošajiem Saskaņas centra frakcijas deputātiem gan bija atšķirīgs redzējums par šo paziņojumu, un viņi to neatbalstīja, paužot neizpratni par steigu tā sagatavošanā.
Jānis Kincis, Diena.lv
Uz otrdienas asiņainajām sadursmēm Ukrainā trešdien sāka reaģēt arī Latvijas augstākās amatpersonas. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš atradās oficiālā vizītē Ņujorkā, pauda asu nosodījumu par asinsizliešanu Kijevā un, tiekoties ar ANO ģenerālsekretāru Banu Ki Munu, runājis par ANO, EDSO un Eiropas Padomes iesaistīšanos Ukrainas problēmu risināšanā. Jau drīz E. Rinkēvičs mainīja vizītes plānus, lai dotos uz ceturtdien Briselē notiekošo Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministru ārkārtas sēdi, kur paredzēts lemt par ES rīcību un iespējamām sankcijām pret Ukrainu.
Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš un Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) trešdien kopīgā paziņojumā uzsvēra, ka asinsizliešanas apturēšana Ukrainā vispirms ir abu konfliktā iesaistīto pušu rokās, bet Eiropas Savienība nedrīkst nereaģēt. «Ir neiedomājami un reizē biedējoši, ja Eiropas valstī XXI gadsimtā izvēršas bruņoti ielu konflikti tā vietā, lai pretrunas risinātu demokrātisku un konstruktīvu sarunu ceļā,» pausts abu amatpersonu paziņojumā.
Ar paziņojumu par Ukrainas notikumiem nāca klajā arī Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas deputātu vairākums, paužot nožēlu un nosodījumu par sadursmju laikā Kijevā cietušajiem un bojāgājušajiem cilvēkiem un prasot vainīgos saukt pie atbildības. Komisijās esošajiem Saskaņas centra frakcijas deputātiem gan bija atšķirīgs redzējums par šo paziņojumu, un viņi to neatbalstīja, paužot neizpratni par steigu tā sagatavošanā.