Vēlmi attīstīt akvakultūru šajās teritorijās izteicis uzņēmums SIA Ekobaltika Group, kas dibināts šā gada janvārī, tā pamatkapitāls saskaņā ar Lursoft uzņēmumu datubāzē publicēto informāciju ir trīs lati. Ar Ekobaltika Group pārstāvjiem Dienai sazināties neizdevās. Projekta anotācijā minēts, ka uzņēmums Baltijas jūrā plāno audzēt Baltijas sīgas, Atlantijas lašus, varavīksnes foreles, kā arī butes, mencas un citas zivju sugas. Plānotais izaudzētās zivju produkcijas apjoms vienā laukumā ir līdz 3,5 tūkstošiem tonnu. Saskaņā ar likumdošanu par katru ieceri nodot jūras teritorijas konkrētas darbības veikšanai ir jālemj valdībai. MK rīkojumu projekts Par jūras teritorijas noteikšanu akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai nosaka, ka iespējas iegūt tiesības saimniekot šajās teritorijās varēs, piedaloties konkursā. Valdībai būs jāapstiprina arī tā nolikums. Tāpēc nav noteikts, ka tiesības iegūs Ekobaltika Group. Pieteikumi uz katru teritoriju tiks vērtēti atsevišķi. Par šo platību izmantošanu būs jāmaksā arī noteikta nomas maksa, Dienai pastāstīja Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš, konkrēts tās apmērs vēl nav zināms. To, tāpat kā nosacījumus un prasības šo jūras teritoriju izmantošanai, noteiks MK noteikumi, kurus tuvākajā laikā plānots izstrādāt.
N. Riekstiņš uzskata - ja šie projekti ir sekmīgi, dod savu ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā, tie ir vērtējami pozitīvi, taču nebūtu pieļaujama, piemēram, svešzemju sugu audzēšana, jo nav izslēdzama to izbēgšanas iespēja. Latvija tomēr nebūs spējīga konkurēt lašu vai foreļu audzēšanā ar Norvēģiju, kur fjordos apstākļi zivju audzēšanai ir daudz piemērotāki, diezgan skeptiski noskaņots ir zivju audzētavas Tome vadītājs Ivars Putviķis. Diena jau iepriekš rakstīja, ka, šogad izvērtējot makroaļģu un gliemeņu audzēšanas iespējas Baltijas jūrā, atzīts, ka Latvijas teritoriālajos ūdeņos tas tomēr nebūtu ekonomiski pamatoti un perspektīvākas ir citas jomas, piemēram, aļģu audzēšana mākslīgos apstākļos. Savukārt Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ingrīda Puriņa norāda, ka tradicionālajai zivju audzēšanai sprostos var būt graujoša ietekme uz vidi ekskrementu, medikamentu un barības pārpalikumu radītā piesārņojuma dēļ, tāpēc būtu atbalstāma tikai tādu kultūru audzēšana, kurām nav nepieciešama piebarošana vai kuras audzējot netiek piesārņota vide.
Plānots, ka konkrētajiem projektiem pēc teritoriju piešķiršanas tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kas arī noteiks, vai konkursa uzvarētāji savas ieceres varēs realizēt. Likumdošana nosaka, ka tas jāveic jebkurai darbībai, kas var būtiski ietekmēt Natura 2000 teritorijas. «Ja ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātā tiks secināts, ka akvakultūras attīstība Natura 2000 teritorijās var radīt negatīvu ietekmi, darbības ierosinātājs to nevarēs veikt.» Dienai pastāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Linda Tilta.