Mode un prasības
Pirmos pakešu logus pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā ieveda no Vācijas. Pēc tam turp devās mūsu uzņēmēji, lai skatītos, mācītos gan ražot, gan montēt, gan pēc materiāliem. Tagad var nopirkt arī Itālijā un Polijā ražotus logus, un pēc vietējo ražotāju komentāriem var saprast, ka tirgu bojā «haltūristi», kas lētus logus «iebaksta» esošo vietā. Jo mūsu ražotāji ar kvalitāti un līdz ar to arī ar cenu pārspējuši iedzīvotāju šodienas pieprasījumu.
Vislētākie ir plastmasas logi. Dārgāki ir koka un kombinēto materiālu logi - koka iekšpuse, alumīnija ārpuse. Alumīnijs ārpusē ir izturīgāks pret mainīgajiem laikapstākļiem.
«Ja ir guļbaļķu māja, tad tur nedz plastmasas, nedz alumīnija logi nebūs piemēroti. Koka logus varētu likt tur, kur tie būtu ieteicami no ugunsdrošības viedokļa. Ne jau tāpēc, ka tie būtu nedegoši, bet gan tāpēc, ka plastmasas logi degot izplata ķīmiskās vielas. Kaut gan arī koka loga rāmis jau nav tīri dabīgs, jo, lai paildzinātu tā mūžu, tas tiek piesūcināts ar dažādām ķīmiskām vielām, bet degot tomēr mazāk kaitīgs nekā plastmasas,» skaidro I. Brants. Izvēloties piemērotu materiālu rāmim un stiklam, var pat iztikt bez kondicioniera telpās.
Drošākais un siltākais
Teorētiski logs namam ir arī tāpēc, lai sargātu. Gan no iekšpuses, kad bērni to grib virināt, gan no ārpuses, kad zagļi ap to snaikstās. Lai logu viegli nevarētu attaisīt bērni, rokturi var aizslēgt ar atslēdziņu. To gan nevar saistīt ar drošību pret uzlaušanu. «Pret zagļiem logiem iespējamas trīs drošības pakāpes. Bet, kad pasūtītājs uzzina izmaksas, tad diemžēl atsakās,» informē I. Brants un skaidro, ka «trešās pakāpes komplektā ir bruņoti stikli, rāmis, ko nevar ne uzlauzt, ne izurbt, arī furnitūra ir īpaša. Lētāk - atsevišķās vietās iestrādāt pretplāksnes, kas apgrūtinātu furnitūras izurbšanu.»
Uzmanība tiek pievērsta siltuma taupīšanai un attiecībā uz logiem tas nozīmē izvēlēties divkameru vai trīskameru stiklu paketes. Kad pakete kļūst krietni biezāka, arī rāmis ir biezāks. «Mērījumi liecina, ka siltumizolācijas uzlabojums ir līdz 40%,» zina teikt I. Brants.
Bet varbūt vecajā rāmī var ielikt stikla paketi? Ivars Brants gan neieteiktu tā darīt sērijveida dzīvojamās mājās, jo logu rāmji tur nav kvalitatīvi un tas prasīs ne mazākus izdevumus kā jauns logs. «Bet, ja nams ir Vecrīgā, klusajā centrā, tur varētu domāt par šādu variantu, jo ir žēl labos, vecos, biezos logu rāmjus. Turklāt plastmasas logi šiem namiem nepiestāv,» saka I. Brants. Darbs ir smalks, jo robežojas ar restaurāciju - jādomā par jaunu vērtni, cik biezu paketi varēs ielikt, tāpēc arī salīdzinoši dārgākas ir logu nomaiņas izmaksas.
Hermētiskā iepakošanās
Kamēr īrnieks rūpējas par siltumu no iekšpuses, hermētiski iepakojot māju, tikmēr rodas cita problēma - sāk pelēt sienas. «Līdz šim visās sērijveida mājās svaiga gaisa pieplūde notika caur nenoblīvētiem logiem, ko ziemā mēdza aizlīmēt. Ja ieliekam blīvus logus, svaiga gaisa pieplūde nenotiek, un līdz ar to nenotiek arī gaisa izplūšana no telpām caur ventilācijas cukām. Fizikas likumi. Reizē ar loga nomaiņu jāpadomā arī par ventilācijas problēmām,» zina teikt I. Brants. Lodzinieki piedāvā mikroventilācijas ietaišu iebūvi logu vērtnēs. Par mikroventilāciju to sauc tāpēc, ka īsti pietiekami tas nav, jo caur vienu šādu ietaisi ieplūst līdz pieciem kubikmetriem gaisa stundā. Bet tas notiek tikai tad, ja nav nobloķētas, aizmūrētas vai aizaugušas ventilācijas cukas.
Bet daudzi logu tirgotāji saka, ka logiem ir ziemas vēdināšana! «Nezinu kur tāds nosaukums radies, jo es to drīzāk nosauktu par telpu dzesēšanu. Jā, vasaras laikā tā var būt ventilācija - logs it kā ir ciet, bet blīves ir atbrīvotas, un, kad starp telpu un āru nav temperatūras starpības, telpas tiek vēdinātas. Bet ziemā, kad iekšā ir silts un ārā auksts, - telpa tiek dzesēta,» skaidro eksperts. Daudz efektīvāk gaisu telpās var mainīt, uz dažām minūtēm telpās radot caurvēju. Šādā veidā arī telpas tiek mazāk atdzesētas. Mikroventilācija atšķiras ar to, ka sistēmā ir iebūvēts vārsts, kas nodrošina gaisa pieplūdi, bet - ne vairāk par pieciem kubikmetriem. Ja ārā palielinās vējš, tad sistēma automātiski aiztaisās vai arī to var noregulēt mehāniski. Mikroventilācijas sistēma nodrošina, ka nebūs ne kondensāta uz stikla, ne arī veidosies ledus kārtiņa uz loga.
Prasmīgi montēt
Nepietiek nopirkt jaunu logu, tas ir arī pareizi jāieliek, un vislabāk to var izdarīt meistars ar profesionālo prasmi apliecinošu apliecību. «Mainot logu, vispirms jāzina - kur ir pareizākā vieta logam pēc sienas biezuma, kāda ir sienas siltuma izolācija. Putas kalpos vienu divus gadus, jo laika apstākļu ietekmē tās piesūcas ar mitrumu. Plastmasas logiem, kas temperatūras ietekmē maina savus lineāros izmērus, putas atraujas no logu ailes nost, rodas mikroplaisas,» skaidro I. Brants un uzsver: «Tāpēc virs putām, kad tās sacietējušas, jāizveido tvaika barjera no telpas iekšpuses un hidroizolācijas barjera no ārpuses.»
Kad logs ielikts, tad nepietiek divreiz gadā nomazgāt stiklus, jākopj arī rāmji. I. Brants iesaka visiem logiem reizi gadā uz vērtņu furnitūras kustīgajām detaļām uzpilināt eļļu, pirms tam tās notīrot no putekļiem, gružiem, lapām, kas mēdz iebirt. Koka logiem reizi piecos sešos gados jāatjauno krāsas slānis, jo īpaši, ja logi ir dienvidu pusē, kur krāsa noveco ātrāk.
Ja agrāk trīsdaļīgam logam vērās visas trīs daļas, tad tagad, mēģinot ieekonomēt, nereti pasūta tādu, kam veras tikai viena daļa, tā apgrūtinot loga kopšanu. Izvēloties logu, jāņem arī vērā - ja mājoklis tuvu automaģistrālēm, jāizvēlas stikla pakete ar lielāku skaņas izolāciju.