Diena jau rakstīja, ka šovasar jautājums par atjaunojamās enerģijas nozari reglamentējošo dokumentu iespējamajiem grozījumiem aktualizēts valdības līmenī. «Visu nozari satrauc kārtējie grozījumi divos Ministru kabineta (MK) noteikumos - MK noteikumos nr. 262 un MK noteikumos nr. 221,» jūnijā Dienai sacīja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards Dienai apstiprina, ka diskusijas par atjaunojamās enerģijas nozares regulējumu, kā arī par šīs nozares pārstāvju un elektroenerģijas patērētāju interešu sabalansēšanu vēl turpinās.
Jāpanāk kaimiņvalstis
Latvijā atjaunojamās enerģijas jomā «liels izaugsmes potenciāls ir vēja enerģijai. Mūsu valstī uzstādītā vēja enerģijas jauda ir nepilni 70 megavati, bet Lietuvā, kas nav vējaināka valsts par Latviju, pat tieši pretēji, vēja enerģijas jauda ir vairāk nekā 300 megavatu, turklāt Lietuvā ir iespaidīgi plāni vēja enerģijas ražošanas palielināšanai. Igaunijā arī ir ievērojami lielāki vēja enerģijas apjomi nekā Latvijā, un, cik man zināms, arī Igaunijā iecerēts neapstāties pie jau esošajiem vēja enerģijas apjomiem, bet tos vēl palielināt. Mūsu valsts vēja enerģijas jomā jau tagad jūtami atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm un prognozējams, ka drīzumā atpaliks piecas, pat desmit reižu,» situāciju skaidro J. Irbe.
Viņš arī mudina ņemt vērā, ka «Baltijas jūras reģionā kopumā katru gadu vēja enerģijas jauda pieaug par aptuveni 60 megavatiem».
LAEF valdes priekšsēdētājs uzskata, ka Latvijā «neapšaubāmi potenciāls ir arī saules izmatošanai enerģijas ražošanā». Saules enerģijas ražošana mūsu valstī «vēl ir iedīglī. Lietuvā saules enerģijas ražošana jau attīstīta ievērojami plašāk nekā Latvijā, lai gan klimatiskie apstākļi pie mums un Lietuvā ir līdzīgi. Saules intensitātes ziņā mūsu valsts apsteidz pat Vāciju, kur saules enerģijas ražošana jau ilgu laiku ir daudz attīstītāka nekā Latvijā».
Arī mazajām hidroelektrostacijām, pēc LAEF valdes priekšsēdētāja domām, ir vērā ņemams un neizmantots attīstības potenciāls. «Ja Latvijā izmantotu kaut vai tikai tās upes, kuras pat neietilpst lielo upju kategorijā, un hidroelektrostacijas veidotu tikai vēsturiskajās ražošanas vietās, teiksim, dzirnavu vietās, kur nav nekādu ierobežojumu saistībā ar dabas liegumiem, ar biotopiem, tad mazajās hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas jaudu varētu palielināt astoņas desmit reizes,» pieļauj J. Irbe.
Viņš uzsver, ka attīstības potenciāls ir arī biomasas jomai un biogāzes ražošanai.
Vairāk koksnes
«Attiecībā uz siltuma ražošanu gan jāņem vērā, ka var jau palielināt ražošanas jaudu, bet jādomā, kur saražoto siltumu likt, jo mūsu pilsētas ir tik lielas, cik ir, iedzīvotāju ir tik, cik ir, un siltuma patēriņa iespējas nav bezgalīgas. Lai arī es nešaubīgi iestājos par atjaunojamās enerģijas nozares attīstīšanu Latvijā, apzinos, ka Rīgu pilnībā pārvērst par atjaunojamo resursu izmantotāju, ņemot vērā šābrīža tehnoloģijas, nebūtu saprātīgi, jo regulāri vadāt šķeldu simtiem kravas automašīnās pa visu galvaspilsētu nav racionāli,» teic LAEF valdes priekšsēdētājs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, vērtējot situāciju atjaunojamās enerģijas jomā, uzsver, ka «jādomā par to, ka, beidzoties dzīves ciklam dažādām apkures iekārtām, sistēmas varētu pārveidot atjaunojamo energoresursu - šķeldas, biomasas - lietošanai. Pagaidām ievērojami biežāk tiek izmantota gāze. Tehnoloģijas attīstās, un jāizvērtē inovatīvi risinājumi, it sevišķi, domājot par situāciju nelielās apdzīvotajās vietās. Daudzviet jau ne mazums apkures risinājumu modernizācijā paveikts, sasniegumi ir vērā ņemami, bet vēl ir īstenojamas ieceres».
Jāpiebilst, ka no 2005. līdz 2015. gadam dabasgāzes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā sarucis par 5,3% un 2015. gadā bija 24,4%, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt kurināmās koksnes patēriņa īpatsvars audzis par 4,5% un 2015. gadā sasniedzis 30,2%. Citu energoresursu, to vidū salmu, biogāzes un biodegvielas kopējais patēriņš palielinājās no 0,7 petadžouliem 2005. gadā līdz astoņiem petadžouliem 2015. gadā, vēsta CSP.
Ilgās diskusijas
Šogad «vēl paredzētas vairākas sarunas ar atjaunojamās enerģijas ražošanas un kopumā enerģētikas nozares pārstāvjiem. Situācija ir neviendabīga. Pirmkārt, manuprāt, nepareizi ir, ka termoelektrostacija TEC-2, kas ir gāzes stacija, ietverta kopējā shēmā. Jādomā, kā situāciju mainīt. Otrkārt, vēja enerģijas un mazo hidroelektrostaciju jomā jāizvērtē, kāda ir atdeve un pēctecība un kā nodrošināt investīciju atmaksāšanos. Treškārt, aktuāli ir vairāki jautājumi, kas saistīti ar biogāzi,» skaidro vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un uzsver: «Diskusijas vēl ne tuvu nav pabeigtas.» K. Gerhards atceras, ka tad, kad viņš bijis ekonomikas ministrs (2007.-2009. gadā), diskusijas par enerģētikas nozari arī bijušas visai asas.
Diena jau rakstīja, ka pašreizējais ekonomikas ministrs un Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens uzskata - jāatrod līdzsvars starp sabiedrības, tautsaimniecības un atjaunojamās enerģijas nozares interesēm un jāsekmē ilgtspējīga atjaunojamo energoresursu attīstība Latvijā.
A. Ašeradens arī uzsver, ka saistībā ar enerģētikas jomu «lēmuma pieņemšana par izmaiņām līdzšinējā atbalsta sistēmā cieši saistīta ar Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanu par atbalsta sniegšanas uzsākšanu energointensīviem rūpniecības uzņēmumiem. Atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem jau gadiem sniedz citas valstis, tāpēc atbalsts mūsu uzņēmumiem ir ārkārtīgi svarīgs, lai paaugstinātu rūpniecības sektora konkurētspēju un dotu iespēju saglabāt esošās un radīt jaunas darba vietas».