Neveiksmīgi mēģinot pierunāt īpašniekus ķerties pie namu sakārtošanas, Rīgas dome (RD) garāmgājējus apdraudošu namu konstrukcijas sakārtojusi pati, cerot pēc laika no objektu saimniekiem ieguldījumus atgūt, bet bezcerīgākās būves ietērptas fasādes vēsturisko spožumu imitējošos apmetņos. Daudzi ēku īpašnieki dzīvo ārzemēs un par saviem rūpju bērniem neliekas ne zinis, citi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) prasības nespēj pildīt resursu trūkuma dēļ - novērojis iestādes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris. Ja pilsētās vairākums nepienācīgi uzturēto kultūras pieminekļu vēsturiski bijušas dzīvojamās ēkas, bēdīgāka situācija ir reģionos, kur laika zobs sagrāvis daudzus potenciālos tūrisma objektus - pilis, muižas, saieta namus. «Mēs īpašniekiem varam piemērot administratīvo sodu, bet tas nedod nekādu pienesumu pieminekļu atdzimšanai. Mērķis ir nevis cīņa ar neizdarīgajiem saimniekiem, bet gan autentiskuma saglabāšana nākamajām paaudzēm, tāpēc cenšamies panākt, lai tiktu veikti vismaz konservācijas darbi, kas dārgo mantojumu paglābtu no tālākas iznīcības,» skaidro J. Asaris.
Varu konflikts
Vairāki Dienas uzrunātie nekustamo īpašumu speciālisti norādīja, ka vērtīgo ēku īpašnieki tās mēdz turēt kā depozītus, gaidot izdevīgu pārdošanas brīdi, tāpēc neiegulda līdzekļus namu stāvokļa uzlabošanā. RD Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (SC/GKR) atklāj, ka šāda dīkstāve nolaidīgajiem saimniekiem neuzliek nekādus pienākumus: «Patlaban ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek visus objektus, kas atzīti par valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, tāpēc tie, kas savus īpašumus neapsaimnieko, var likumīgi izvairīties gan no dubultās nodokļa likmes maksāšanas, gan no administratīvajiem sodiem, ko uzliek pašvaldība.» A. Ameriks pauž neizpratni par Saeimas deputātu nespēju jau vairākus gadus pieņemt grozījumus, kas atrisinātu starp valstiskas nozīmes likumu un pašvaldības saistošajiem noteikumiem radušos pretrunu un tā liktu sarosīties arī brūkošo celtņu saimniekiem. «Izmaiņas ļautu no nodokļa maksāšanas atbrīvot vien tos īpašniekus, kuri savus vēsturiskos namus uztur atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, bet pašlaik pašvaldības rokas ir sasietas,» atklāj A. Ameriks. Saeimas Juridiskā biroja vadītāja vietniece Anita Kozlovska grozījumu pieņemšanas lēno gaitu skaidro ar likumdevēju šaubām par to, vai VKPAI ir pietiekama kapacitāte atzinumu sniegšanai par visiem kultūras pieminekļiem.
Meklē investorus
Rīgas reģionā atbilstoši prasībām netiek uzturēti 48 kultūrvēsturiskie objekti - teju visi pieder uzņēmumiem vai privātpersonām. Viens no lielākajiem Rīgas arhitektūras pieminekļiem, par kura saglabāšanu satraukusies VKPAI, atrodas Rīgā, Brīvības un Matīsa ielas stūrī. Tā pirmajā stāvā ierīkota azartspēļu zāle un pāris veikalu, bet pārējie logi lielajā, sešus stāvus augstajā celtnē jau vairākus gadus ir tukši. Objekts pieder a/s Swedbank meitasuzņēmumam SIA Ektornet, kas nodarbojas ar bankas finansēto un grūtībās nonākušo uzņēmumu īpašumu pārvaldīšanu. Uzņēmuma vadītājs Andris Kovaļčuks gan skaidro, ka nav zinājis par objekta iekļūšanu neglaimojošajā sarakstā, un piebilst - kamēr tiek meklēti investori, kas būtu gatavi ieguldīt līdzekļus objekta rekonstrukcijā, tiekot gādāts, lai nama stāvoklis nepasliktinātos un neradītu apdraudējumu videi.
Pieci VKPAI melnajā sarakstā iekļautie kultūrvēsturiskie pieminekļi pieder turīgajai Jūrmalas pašvaldībai, un visi atrodas Ķemeru parka teritorijā. «Šos objektus nevar skatīt atsevišķi no Ķemeru sanatorijas likteņa, kam pašreiz gan iezīmējušās pozitīva atrisinājuma perspektīvas, jo pašvaldība plāno ņemt aizņēmumu Valsts kasē kompleksa atjaunošanai,» skaidro Jūrmalas domes kultūrvēsturiskā mantojuma speciāliste Anita Naudiša, piebilstot, ka brūkošo objektu sakārtošana tagad atkarīga no valstsvīru lēmuma par kredīta piešķiršanu.
Motivē ar nodokļiem
Nepietiekamais valsts atbalsts kultūras pieminekļu īpašniekiem ir viena no problēmām, ko VKPAI pārstāvji min kā iemeslu, kāpēc arhitektūras pieminekļu, kas atrodas sliktā stāvoklī, saraksts gadiem ilgi netop īsāks. Pērn no teju 900 aizsargājamiem objektiem, kas atrodas kritiskā stāvoklī, neatliekami glābšanas darbi par valsts finansējumu veikti vien 70 celtnēm. Kūtri tiek apgūti arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, un, pēc vēsturiskā mantojuma speciālistu domām, arī nodokļu politika kultūras mantojuma saglabāšanai nav pietiekami draudzīga.
Dažas pašvaldības, tostarp Rīga un Jūrmala, piešķir 50% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, ja valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saimnieki tos saveduši kārtībā un uztur atbilstoši VKPAI norādījumiem. Tā domnieki cenšas motivēt pārvaldītājus sakārtot savā atbildībā esošos pilsētas sejas vaibstus.
Neapmierina birokrātija
Kāda uzņēmēja, atklājot pieredzi ceļā uz sev piederoša arhitektūras pieminekļa sakārtošanu, atzīst, ka process bijis tik birokrātisks, ka otrreiz neko tamlīdzīgu darīt neapņemtos. «Pirms krīzes radās izdevība iegādāties divstāvu koka dzīvojamo ēku Rīgā, Grīziņkalna parka apkaimē. Mēs zinājām par tās statusu un, saistot ar to lielas biznesa ieceres, bijām gatavi šo noplukušo namu renovēt. Taču visu detaļu saskaņošanas process ar VKPAI bija tik garš un nogurdinošs, ka vairākkārt gribējām sāktajiem darbiem atmest ar roku vai algot kādu palīgu. Ļoti daudzas prasības šķita bezjēdzīgas un, prasot laika un resursu ieguldījumus, sadārdzināja jau tā ne lēto atjaunošanu. Kontrole ir vajadzīga, bet tai jābūt optimālai un jāveicina vēlme sakārtot valstij nozīmīgu objektu, nevis jāliek tam šķēršļus,» spriež ēkas īpašniece.
VKPAI vadītājs Juris Dambis skaidro, ka dažkārt kultūras pieminekļu īpašnieki, ķeroties pie ēku renovācijas, nonāk otrā galējībā un vēlas tās pārveidot pretrunā ar kultūras mantojuma saglabāšanas filozofiju. Inspekcijas Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja Ilze Ozola novērojusi, ka daudziem saimniekiem nav izpratnes par to, ka, piemēram, gadsimtiem senās ēkās neiederas plastmasas logi. Savukārt J. Asaris uzskata, ka VKPAI var kļūt par labu sadarbības partneri arhitektūras mantojuma īpašniekiem: «Ja pie mums nāk ar iniciatīvu, bez maksas palīdzam gan veikt izpēti, gan izstrādāt atjaunošanas projektu. Jebkuru uz rezultātu vērstu aktivitāti no pārvaldītāju puses uzskatām par cerību staru.»