Līgums, ko parakstīja arī Krimas separātistu līderis Sergejs Aksjonovs, ir jāapstiprina Krievijas konstitucionālajai tiesai un jāratificē Krievijas parlamentam. Parlamenta augšpalātas - Federālās sapulces - spīkere Valentīna Matvijenko izteikusies, ka process varētu noslēgties līdz nedēļas beigām.
Ukraina paziņojusi, ka Krievijas un Krimas separātistu līgums ir nelikumīgs, bet ASV viceprezidents Džozefs Baidens, kurš otrdien ieradās Varšavā, brīdināja, ka Krievijai ir jārēķinās ar turpmākām sankcijām, un apliecināja Vašingtonas apņemšanos aizsargāt sabiedrotos, kas dzīvo kaimiņos Krievijai.
Labo vēsturisko netaisnību
Pirms Krievijas un Krimas separātistu līguma parakstīšanas V. Putins Kremlī uzstājās ar 40 minūšu ilgu runu, kurā viņš centās attaisnot Krimas aneksiju, kas bijusi nepieciešama, lai aizsargātu pussalā dzīvojošos krievus no Ukrainas jaunās valdības, ko vadot «neonacisti, rusofobi un antisemīti».
V. Putins sacīja, ka Krimas iedzīvotāji vairs nevēlējās samierināties ar «vēsturisko netaisnību» un būt daļa no Ukrainas, kurai viņi nekad neesot jutušies piederīgi. Viņš arī noraidīja pieņēmumus, ka Krievija varētu mēģināt anektēt arī citus Ukrainas reģionus. «Neticiet tiem, kuri jūs baida ar Krieviju. Mēs nevēlamies Ukrainas sadalīšanos,» tā V. Putins.
Viņš gan atgādināja, ka Krievija patur sev iespējas ar politiskiem, diplomātiskiem, ekonomiskiem un arī militāriem līdzekļiem aizstāvēt tautiešu tiesības aiz Krievijas robežām.
Krimas marionešu valdības vadītājs S. Aksjonovs vakar sociālajā tīklā Twitter aicināja Ukrainas dienvidaustrumu reģionus, kuros vairākums iedzīvotāju ir krievvalodīgie, sekot Krimai.
Krievijas Ārlietu ministrija izplatīja paziņojumu, kurā vainoja Eiropu par situācijas saasināšanu Ukrainā. «Eiropas Savienībai (ES) ir laiks saprast, ka nevis Krievija, bet atsevišķu Ukrainas politisko spēku un to ārvalstu atbalstītāju rīcība izraisīja krīzi Ukrainā. Briseles vēlme uzspiest Ukrainai mākslīgu izvēli starp ES un Krieviju radīja dziļu politisko krīzi,» teikts paziņojumā.
Ministrija arī brīdināja, ka ES un ASV sankcijas pret Krieviju «nepalikšot bez adekvātas atbildes».
Ukraina kategoriski pret
Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ir «kategoriski pret» Krievijas lēmumu iekļaut Krimu savā sastāvā. «Krievijas rīcība neatbilst tās starptautiskajām saistībām, ko paredz daudzpusējie un divpusējie līgumi, kas garantē Ukrainas teritoriālo vienotību, robežu neaizskaramību un nemainību un neiejaukšanos mūsu valsts iekšējās lietās,» teikts paziņojumā.
Ministrija arī uzskata, ka līguma par Krimas pievienošanu Krievijai parakstīšanai un V. Putina uzrunai «nav nekā kopīga ar likumību, demokrātiju vai veselo saprātu». «Putina runa ļoti skaidri parādīja, cik reāli ir draudi, ko Krievija rada starptautiskajai drošībai,» paziņoja Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Jevgēns Perebijnis.
Vismaz viens ukraiņu karavīrs nogalināts otrdien notikušajā uzbrukumā Ukrainas militārajai bāzei Krimas galvaspilsētā Simferopolē, paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku pārstāvji, kas apgalvo, ka uzbrukumu veikuši krievu karavīri. Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks paziņoja, ka tas esot «kara noziegums», ziņo Reuters.
ASV sola aizsargāt Baltiju
ASV viceprezidents Dž. Baidens Varšavā pēc tikšanās ar Polijas prezidentu Broņislavu Komarovski, Polijas premjerministru Donaldu Tusku un Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu paziņoja, ka Krievijas rīcība Krimā ir «nekas vairāk kā teritorijas piesavināšanās».
«Krievijas politiskā un ekonomiskā izolācija tikai pieaugs, ja tā turpinās sākto ceļu, un tā patiesībā sagaidīs papildu sankcijas no ASV un ES puses,» norādīja Dž. Baidens, kuram šodien Viļņā paredzēta tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Latvijas prezidentu Andri Bērziņu.
ASV viceprezidents apliecināja, ka Vašingtona ir apņēmusies nostiprināt NATO dalībvalstu kolektīvo drošību un aizsargāt sabiedrotos, kuriem ir robeža ar Krieviju. Viņš sacīja, ka NATO pastiprinās gaisa patruļas virs Polijas un Baltijas valstīm, rīkos plašākas militārās mācības reģionā un līdz 2018. gadam izvietos pretgaisa aizsardzības sistēmu Polijā.