Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

Kipras ekonomikai draud lielas izmaiņas

Ekonomiskās krīzes izplešanās Eiropas dienvidos skārusi arī Kipru. Turklāt jau pagājušā gada otrajā pusē Kipra kļuva par pirmo Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti, kura vienlaikus ar prezidējošās valsts pienākumu pildīšanu risināja sarunas par finanšu palīdzības saņemšanu. (ES rotējošo prezidentūru Kipra pārņēma 2012. gada 1. jūlijā.)

Atbilstoši Kipras Finanšu ministrijas prognozēm 2013. gada valsts budžeta deficīts būs 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt valsts parāds pieaugs no 85,8% pērn līdz 92% no IKP šogad, bet 2014. gadā pat sasniegs 95,6%. Savukārt bezdarba līmenis pieaugs no 12% 2012. gadā līdz 13,8% šogad un 14,2% 2014. gadā.

Diena jau rakstīja, ka ar lūgumu pēc finanšu palīdzības pie ES institūcijām Kipra vērsās pērn 25. jūnijā, kļūstot par piekto eirozonas valsti, kas lūgusi finanšu palīdzību vienotās valūtas zonas partneriem. Lai arī Nikosija (Kipras galvaspilsēta) cerēja, ka lēmums par palīdzības piešķiršanu tiks pieņemts vēl pagājušā gada nogalē vai šī gada janvārī, aizdevēji galvenokārt Vācijas spiediena dēļ vilcinās ar atbildi un aizvien ticamāka kļūst iespēja, ka Kiprai nāksies piedzīvot gan vērienīgus taupības pasākumus, gan pat atteikties no sava it kā ārzonas statusa ES ietvaros.

Meklē glābējus

Sākotnēji Kipra nenorādīja nepieciešamās palīdzības apjomu, vienīgi paziņoja, ka līdzekļi nepieciešami, lai stabilizētu banku nozari un samazinātu apjomīgo budžeta deficītu.

Divas dienas vēlāk lūgums iesaistīties ārējās finanšu palīdzības programmā, lai mazinātu riskus Kipras ekonomikai, tika nosūtīts arī Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), bet vēl nedaudz agrāk Kipra ar neoficiālu lūgumu piešķirt aizdevumu 3,5 miljardu latu apmērā bija vērsusies arī pie Krievijas, kura 2011. gada beigās jau aizdeva Kiprai 1,75 miljardus latu.

Kas attiecas uz šo summu, kuras atmaksas termiņš paredzēts 2016. gadā, tad Kipra oficiāli lūgusi atlikt aizdevuma atmaksu uz pieciem gadiem.

Sākotnēji tika uzskatīts, ka Kiprai nepieciešamais aizdevums būs salīdzinoši neliels (pēc ES mērogiem, protams) - 2,8 miljardi latu, tomēr pagājušā gada novembrī Kipras finanšu ministrs Vass Šiarlijs atzina, ka valsts vēlas uz četriem gadiem aizņemties aptuveni 11,9 miljardus latu, kas līdzinās valsts gada IKP. No šīs summas nedaudz vairāk nekā 4,1 miljards latu būs nepieciešams valsts parāda refinansēšanai, vēl aptuveni miljards latu tam, lai laika posmā līdz 2016. gadam segtu valsts budžeta deficītu, bet pārējie līdzekļi vajadzīgi banku sektora stabilizācijai. Aģentūra Moody's Investors Service (Moody's) lēš, ka Kipras banku rekapitalizācija veidos aptuveni septiņus miljardus latu, kas pielīdzināms vairāk nekā 50% no IKP. Tādējādi valsts parādsaistību apjoms 2013. gadā varētu pieaugt līdz 150% no IKP, kas būtu viens no augstākajiem līmeņiem Moody's reitingu vidē.

Patlaban informācija gan liecina, ka kopumā Kiprai vajadzīgi 12,2 miljardi latu, bet dažādos avotos tiek minēti atšķirīgi skaitļi.

Novembrī arī tika paziņots, ka Kipra panākusi sākotnējo vienošanos (kura, protams, nav Nikosijai patīkama, jo paredz valsts izdevumu un sociālo garantiju samazināšanu) ar aizdevējiem - Eiropas Komisiju, Eiropas Centrālo banku un SVF, tomēr eksperti uzskata, ka galīgais lēmums tiks pieņemts ne ātrāk par martu. Līdz šim laikam Kiprai garantēti pietiek līdzekļu valsts izdevumu segšanai. Tāpat turpinās sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par aizdevuma saņemšanas niansēm.

Aizdevēji vilcinās

Lai arī pastāv bažas, ka pat vienas valsts - Kipras - izstāšanās no eirozonas var izraisīt domino efektu, kad vienotās valūtas telpu cita pēc citas sāk pamest problemātiskās valstis, aizdevēji vilcinās.

Skepses pamatā ir, pirmkārt, Kipras ekonomikas līdzība ar Grieķijas ekonomiku (šī līdzība gan oficiāli netiek pieminēta), otrkārt, fakts, ka daudzi Eiropas politiķi, galvenokārt Vācijā, uzskata Kipru par «nodokļu paradīzi», kā arī norāda uz tās ciešo saikni ar apšaubāmu naudu no Krievijas, treškārt, tas, ka virkne ekonomistu apšauba nepieciešamību par katru cenu noturēt Kipru eirozonā.

Diena jau rakstīja, ka šos jautājumus aktīvi apspriež arī Vācijas prese. Tā žurnāls Spiegel, atsaucoties uz Vācijas izlūkdienestu BND (Bundesnachrichtendienst), apgalvoja, ka kopējais diskutabli iegūtās, no Krievijas ieplūdušās naudas apjoms Kipras bankās sasniedz vismaz 13,8 miljardus latu. Likumsakarīgi, ka tiek uzdots jautājums, vai Vācijas nodokļu maksātājiem jānodarbojas ar palīdzības sniegšanu diskutablajiem noguldītājiem? Atbilde bieži ir noliedzoša, piemēram, kā laikrakstam Welt am Sonntag paziņojis Vācijas Hannoveres Universitātes profesors Stefans Homburgs, «pats fakts, ka sala ar necaurspīdīgu biznesa modeli spējusi kļūt par ES dalībvalsti, jau no paša sākuma bija joks».

Vaino Grieķiju

Kipras amatpersonas tikmēr norāda, ka valsts līdz ar iestāšanos ES mainījusi likumdošanu banku sfērā un nevienam nav bijuši iebildumi pret pastāvošo biznesa modeli vai iespējām iegūt informāciju no Kipras tiesībsargājošajām iestādēm.

Iebildumu, citu starpā, nav arī Krievijai, kura, sākot ar 2013. gada 1. janvāri, svītrojusi Kipru no ārzonu saraksta.

Šāds lēmums pieņemts galvenokārt tādēļ, ka Kipra vairāk tikpat kā netiek izmantota kriminālās finanšu shēmās, jo pastāv vai ir parādījusies virkne no šāda viedokļa daudz pievilcīgāku jurisdikciju, uzskata Krievijas izdevums Expert.

Tāpat Nikosija bieži atgādina, ka salas patlabanējo problēmu cēlonis ir nevis tās biznesa modelis, bet gan fakts, ka Kipras bankas Grieķijas parādu krīzes rezultātā cieta daudzmiljardu zaudējumus, kurus segt salas valdība vienkārši nav spējīga. (Finanšu situāciju vēl vairāk pasliktināja 2011. gada vidū notikusī eksplozija valsts galvenajā elektrostacijā, kas noveda pie milzu problēmām ar elektroapgādi.)

Vācijas amatpersonas savukārt pieļāvušas iespēju, ka viens no aizdevuma piešķiršanas nosacījumiem būs ekspertu grupas izveidošana, kura analizēs naudas atmazgāšanas caur Kipras bankām iespējas, bet pēc tam Kipras valdībai nāksies tās novērst. Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible izteicies, ka salas banku sistēmas ciešās saistības ar Krievijas biznesa interesēm ir iemesls, kura dēļ Berlīne vēlas panākt arī Maskavas līdzdalību Nikosijas glābšanā, izsakot ideju, ka Krievija varētu norakstīt 1,75 miljardus latu lielo aizdevumu.

Īpaši interesantu pēdējo vēlmi padara fakts, ka gadījumā, ja Kipra tiešām piedzīvotu valsts mēroga bankrotu, galvenās cietējas būs Grieķijas bankas, kuru rokās, atbilstoši Starptautisko Norēķinu bankas datiem, atrodas astoņus miljardus latus lielas Kipras valdības parādsaistības, bet otras lielākās cietējas būs Vācijas bankas - nedaudz vairāk nekā četri miljardi latu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Latvijas un Kipras tirdzniecība

2011. gadā Latvijai bija pozitīva tirdzniecības bilance ar Kipru 2,73 miljonu latu apmērā.
Latvijas - Kipras kopējais tirdzniecības apgrozījums 2011. gadā sasniedza ~32,74 miljonus latu, Kiprai ieņemot 33. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Salīdzinājumā ar 2010. gadu Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Kipru pieauga par ~ 15,9 miljoniem latu, t. sk. Latvijas eksports uz Kipru pieauga par ~ 9,51 miljonu latu, Latvijas imports no Kipras - par ~ 6,4 miljoniem latu.
Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Kipru ir minerālie produkti - 58,39% no kopējā apjoma; mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas - 14,04%; metāli un to izstrādājumi - 8,89%.
Galvenās importa preces no Kipras uz Latviju ir pārtikas rūpniecības produkti - 27,63% no kopējā apjoma; transporta līdzekļi - 22,29%; ķīmiskās nozares produkcija - 13,89%.
Avots: Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Investīcijas

2011. gada ceturtā ceturkšņa beigās Latvijā reģistrētie Kipras tiešo investīciju atlikumi bija ~370,2 miljoni latu. Attiecībā uz šīm investīcijām jāņem vērā tas, ka Kiprā darbojas liels skaits ārzonas kompāniju, tajā skaitā ar Latvijas kapitālu.
Kipras investīcijas veiktas operācijās ar nekustamo īpašumu (~81,84 miljoni latu), apstrādes rūpniecībā (~59,3 miljoni latu), elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē (~ 21,7 miljoni latu), finanšu starpniecībā (~ 16,94 miljoni latu), sabiedriskajos, sociālajos un individuālajos pakalpojumos (~ 10,85 miljoni latu) un citās nozarēs.
Latvijas tiešo investīciju atlikumi Kiprā 2011. gada ceturtā ceturkšņa beigās sasniedza 27,37 miljonus latu. Latvijas investīcijas veiktas finanšu starpniecībā (~ 20,86 miljoni latu), transporta, glabāšanas un sakaru sektorā (~ 6,44 miljoni latu) un citās nozarēs.
Avots: Latvijas Banka

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?