Lai arī teju visi energobūvnieki tagad apstrīd uzliktos sodus, KP pārliecināta par savas rīcības pareizību un saka - pierādījumi par karteļa esamību bijuši nepārprotami. Organizācijas Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs gan KP pārmet tās rīcību un norāda, ka nekādas karteļa vienošanās starp uzņēmumiem neesot bijis, turklāt KP metot ēnu pār energobūvniecības uzņēmumiem.
Iepazīstoties ar V. Birkava pārmetumiem, KP vadītāja Skaidrīte Ābrama Dienai pauž neizpratni: «Mani pārsteidz, ka Birkava kungs kā bijušais valstsvīrs tā izsakās. Uzņēmumu elektroniskajās sarakstēs bija konkrēti un nepārprotami pierādījumi. Tajās skaidri bija pateikts, kurš uzņēmums kādu cenu liek. Tas ir nepārprotams kartelis.»
Baidās nodot
S. Ābrama norāda, ka pēdējos sešos gados KP atklājusi 10 nozīmīgu karteļa gadījumu. Šī gada sākumā izveidota īpaša karteļu apkarošanas vienība, kuras uzdevums ir ne tikai atklāt un izmeklēt aizliegtās vienošanās, bet radīt tādus apstākļus, lai karteļi nerastos. Vienība kā vienu no galvenajiem uzdevumiem ir izvirzījusi iecietības programmas ieviešanu. Tā paredz pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no naudas soda tiem uzņēmumiem, kas iesaistījušies kartelī, bet paši to vēlāk atklāj KP. Tāpat šim uzņēmumam atšķirībā no pārējiem karteļa dalībniekiem nestāsies spēkā aizliegums piedalīties turpmākajos iepirkumos.
Lai arī radīta šāda iecietības programma, pagaidām vēl neviens šo iespēju nav izmantojis. Eksperti norāda, ka tam ir savi iemesli. Kaut gan KP aktīvi aicina izmantot programmu, faktiski to izdarīt ir grūti, uzskata zvērinātu advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene partnere Andra Rubene: «Minimālais informācijas un pierādījumu apjoms, kas jāiesniedz Konkurences padomei, lai saņemtu iecietības programmas priekšrocības, ir liels. Realitātē ir ļoti daudz klientu, kas rūpīgi izvērtē iespēju saņemt atbrīvojumu no naudas soda šādā veidā, taču konstatē, ka nespēj iesniegt visu nepieciešamo informāciju un pierādījumus.»
Advokātu biroja Raidla Lejiņš & Norcous partnere Dace Silava-Tomsone norāda, ka iecietības programma līdz šim tā arī nav sākusi darboties. Viņa pieļauj, ka programma ir nepopulāra tāpēc, ka Latvijā ir maza un noslēgta biznesa vide. «Tas ir saistīts ar karteļa dalībnieku bailēm - vēršoties pie KP, viņi baidās kļūt par izstumtajiem citu uzņēmēju vidū,» uzskata D. Tomsone.
Nav kapacitātes
Līdzīgi kā daudzas valsts iestādes, arī KP skar profesionāļu trūkums, atzīst eksperti. Jurists, Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš bija viens no tiem, kas pirmais vērsa uzmanību uz iespējamiem pārkāpumiem energobūvnieku darbībā. Viņš uzskata, ka lielākā problēma, kas neļauj atklāt vairāk šādu gadījumu, ir finansējuma trūkums: «Mācību iestādēm vajadzīga nauda, lai tās spētu izskolot profesionālus izmeklētājus, kuri prot atklāt sarežģītus karteļus. Latvijā izglītības iestādēs neko tādu nemāca, tāpēc milzīgas problēmas ar kvalificētu personāla sastāvu ir gan Valsts policijā, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Turklāt, lai noturētu šādus profesionāļus, iestādēm ir jāspēj piedāvāt pienācīgu algu, jo citās vietās šiem izmeklētājiem maksā krietni vairāk.»
Līdzīgi problēmu raksturo arī Dace Silava- Tomsone, sakot, ka cīņā pret karteļiem jāiesaistās profesionāļiem, kas spēj analizēt kompleksus juridiskus un ekonomiskus jautājumus. «Karteļu atklāšanai vajadzīgs laiks, tāpēc svarīgi, lai eksperti netiktu svaidīti starp daudzām lietām,» norāda D. Tomsone.
KP vadītāja Skaidrīte Ābrama gan Dienai ar lepnumu atzīst, ka tikai ļoti retos gadījumos uzņēmumi, kas pārsūdzējuši padomes uzlikto sodu par karteli, ir uzvarējuši. Pērn no 15 lietām, kas tika skatītas Augstākās tiesas Senātā, visi KP lēmumi atstāti spēkā. «Mums ir ļoti spēcīgi juristi. Pieļauju, ka pēdējos četros gados bijis viens lēmums, ko tiesa nav atstājusi spēkā,» lepojas S. Ābrama.
Cīņa ar vējdzirnavām
Advokāte A. Rubene neapšauba S. Ābramas teikto, taču norāda, ka tiesu sistēma nav spēcīga un tiesiskā aizsardzība pret Konkurences padomes nepamatotiem lēmumiem ir ļoti vāja. «Lielākajā daļā gadījumu tirgus dalībnieki strīdus tiesā pret KP uzskata kā cīņu ar vējdzirnavām. Tiesu spriedumi bieži atstāj iespaidu, ka netiek veikta objektīva un pienācīga Konkurences padomes pieņemtā lēmuma un tirgus dalībnieku sniegto argumentu analīze. Visticamāk - nepietiekamas izglītības un kapacitātes dēļ.»
Latvijā karteļu izmeklēšanai dotais laiks ir divi gadi, citās Eiropas valstīs to var darīt ilgāk. Energobūvnieku karteli Konkurences padome izmeklēja divus gadus un divus mēnešus. Tas nav pietiekams pamats, lai šis lēmums tiktu atzīts par prettiesisku. A. Rubene norāda, ka tādos gadījumos būtu jāievieš skaidrība par lēmuma pieņemšanas termiņa nokavējuma sekām: «Noteiktā termiņa nokavējums nav pieļaujams, jo tādējādi privātpersonai ir pieņemts nelabvēlīgāks lēmums, nekā tas varētu būt, pieņemot to noteiktajā termiņā.»
Vienādas kļūdas
S. Ābrama norāda, ka uzņēmumi kļūst arvien gudrāki, veidojot slēptās vienošanās, tomēr arī tagad karteļi tiek atklāti pavisam banālu kļūdu dēļ. Piemēram, iepirkumu piedāvājumos uzņēmumi tekstā izlaiduši vienus un tos pašus burtus, pieļāvuši vienādas gramatiskās kļūdas. «Ir reizes, kad ļoti skaidri redzams, ka viens uzņēmums pārējiem karteļa dalībniekiem izsūtījis tāmes, un kāds no tiem savam piedāvājumam aizmirsis nomainīt veidlapu vai pat atstājis uz tās otra uzņēmuma zīmogu. Tagad šādu kļūdu ir mazāk.» Konkurences padome izmeklēšanā arvien vairāk izmanto tā sauktos netiešos pierādījumus, piefiksē uzņēmumu savstarpējo sazvanīšanos pat tad, ja nav zināms, par ko bijusi runa. Tiek vērtēts, kā mainās uzņēmumu piedāvāto preču un pakalpojumu cenas, vai starp uzņēmumiem nav parādījušās kādas kopīgas pazīmes.
KP darbu kritiski vērtē A. Elksniņš, sakot, ka padomes atklātais atkarīgs tikai un vienīgi no uzņēmumu pieļautajām kļūdām. «Mēs, protams, varam priecāties, ka valsts izbrauc uz to, ka uzņēmums kļūdījies kādā rekvizītā vai neapdomīgi izsūtījis e-pastu citiem uzņēmumiem, bet tas ir banāli. Tikko lieta būs sarežģītāka, tikko nebūs to e-pastu, nebūs kļūdu un aizliegtās vienošanās notiks vārtu rūmēs vai kāpņu telpās, karteļi savu dzīvi turpinās. Konkurences padome nespēj atšķetināt sarežģītas lietas.»
Kardināli pretējās domās ir ekonomists Jānis Ošlejs, kurš norāda - Konkurences padome atklāj arvien nopietnākas lietas, un pēc tā, ka karteļa veidošanā tika pieķerti energorūpnieki, daudzi nopietni piedomās, vai ir vērts tādās shēmās iesaistīties. «Protams, Konkurences padomei vajag pierādījumus, ir vajadzīgi tie e-pasti, liecības, sarunas, lai ir pie kā pieķerties, jo pretējā gadījumā tiks apsūdzēti nevainīgi cilvēki. Ikviens, kurš noskatījies kādu filmu ar Erkilu Puaro, redz, ka vainīgie bieži vien pieļauj ļoti primitīvas kļūdas,» prāto J. Ošlejs.
Vairāk sadarboties
A. Elksniņš norāda arī uz kūtro sadarbību starp valsts iestādēm, kuras izmeklē līdzīgus pārkāpumus. «Sadarbība starp iestādēm ir ļoti nozīmīgs faktors karteļa atklāšanā. Piemēram, Konkurences padome no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegtās informācijas varētu veidot lēmumus, bet informācijas apmaiņa starp šīm iestādēm būtībā ir ļoti vāja. Tāpat ir jautājums, cik lielā mērā ar padomi sadarbojas Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB). Lieta ar Sadales tīkliem parādīja to, ka energobūvnieki šādus iepirkumus gatavoja jau gadiem un neviens no IUB pat nebija iedomājies, ka jāvēršas Konkurences padomē.» A. Elksniņš šādu situāciju nosauc par «noziedzīgu nolaidību».
Kaut gan nevienai no sadarbības iestādēm nepārmet, Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama norāda, ka iepirkumu veikšana būta jāpadara pārskatāmāka tirgus dalībniekiem.
«Viņiem būtu jāzina, kas draud tādos gadījumos, ja notiek slepenas vienošanās,» teic S. Ābrama un bilst, ka vajadzētu ieviest deklarācijas principu un uzņēmumiem, kas startē iepirkumā, būtu jāsniedz apliecinājums par savu atbildību un to, ka tas nav iesaistījies kartelī.