Pirms mača par izteiktu favorītu tika uzskatīts Liepājas metalurgs, bet šosezon tikai vienu uzvaru guvusī Jelgava vienmēr bijusi ciets rieksts Latvijas vadošajiem klubiem. Zemgales kluba atrašanās pēdējā vietā drīzāk skaidrojama ar nepietiekami labiem rezultātiem pret sava līmeņa komandām.
Jau spēles sākumā jelgavnieku līdzjutēji varēja līksmot - sestajā minūtē mājiniekus vadībā izvirzīja vasarā no Jūrmalas atgūtais uzbrucējs Oļegs Malašenoks. Vēl pēc piecpadsmit minūtēm viesu vārtsargu Raivo Varažinski pārspēja arī otrs jelgavnieku uzbrucējs Maksims Daņilovs. 2:0 bija jau visai nopietns pieteikums uz uzvaru arī visā spēlē, taču tas nebija uz ilgu laiku, jo jau nākamajā minūtē Iļja Šadčins vienus vārtus metalurgiem atguva.
Pirmā puslaika izskaņā tas pats Šadčins panāca arī neizšķirtu, un otrais puslaiks sākās gandrīz kā no nulles - ar neizšķirtu. Abas komandas varēja gūt uzvaras vārtus, tomēr tuvāk uzvarai bija tieši emocionālu pacēlumu guvušie jelgavnieki. Pamatlaika izskaņā teicama iespēja bija Mārcim Ošam, kurš, neviena netraucēts, no dažu metru attāluma sita bumbu ar galvu garām vārtiem. Arī 2:2 un punkts jelgavniekiem nav slikts sākums jaunai ērai - spēlējot ar diviem dažāda tipa uzbrucējiem, jelgavnieki sasnieguši savus līdz šim labākos rezultātus. Varbūt tā ir viņu veiksmes atslēdziņa?!
Šosezon virslīgā tiks aizvadīti trīs spēļu riņķi jeb 27 mači, kas nozīmē, ka līdz ar 14. kārtas beigām aizvadīta jau vairāk nekā puse spēļu, taču realitātē tā tas ir vēl ne visām komandām. Kā trāpīgi atzīmējis bijušais Jelgavas kluba prezidents Ainārs Tamisārs, šogad virslīgā valda 4-3-3 shēma. Proti, četri vadošie klubi cīnās par medaļām, trīs lejasgala klubi - par vietas saglabāšanu, bet vēl trīs kuļas un šķīstās vidū. Cik neglaimojoši liepājniekiem!