Vismazāko summu jeb piecus miljonus eiro, gluži vai rādot piemēru, prasa pati FM. Tie nepieciešami dažādiem mērķiem, arī Valsts ieņēmumu dienesta efektivitātes veicināšanai un korupcijas risku mazināšanai. Nozare plāno stiprināt arī azartspēļu sistēmas uzraudzību.
Lai gan iepriekš daudz runāts par reformām izglītības un veselības nozarē, lielāko papildu finansējumu pieprasījusi Satiksmes ministrija (SM), kopumā lūdzot vairāk nekā 205 miljonus eiro. Simt piecdesmit no tiem nepieciešami autoceļu sakārtošanas programmai. Starp vairākām SM nākamā gada JPI atrodams arī punkts par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu radīto zaudējumu kompensēšanu Latvijas pastam sešu miljonu apmērā.
Veselības ministrijai, lai realizētu jaunās iniciatīvas, nākamgad nepieciešami 188,9 miljoni eiro. Summā iekļauti izdevumi pacientu rindu mazināšanai uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem gan ambulatorajā, gan stacionārajā sektorā, kompensējamo medikamentu un medicīnas ierīču un centralizēti iepērkamo medikamentu un materiālu sistēmas uzlabošana, papildu rezidentūras vietu nodrošinājums, ārstniecības personu darba samaksas palielinājums un citas izmaiņas.
Savukārt, lai īstenotu izglītības JPI, nākamgad kopumā būtu nepieciešami 139,8 miljoni eiro. No tiem 113,6 miljoni ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un 26,2 miljoni eiro - Kultūras, Zemkopības, Veselības un Labklājības ministrijas vajadzībām. IZM prioritāte ir darba samaksas paaugstināšana, veicot arī reformas izglītības kvalitātes celšanai un pieejamībai.
Kultūras ministrijas būtiskākās jaunās politikas iniciatīvas ir pedagogu darba atalgojuma modeļa ieviešana kultūrizglītībā un Latvijas valsts simtgades svinību īstenošana.
Gatavojot priekšlikumus 2017. gada valsts budžeta jaunajām iniciatīvām Ekonomikas ministrija kā prioritāro pasākumu definējusi mājokļu galvojumu programmas turpināšanu, veicinot demogrāfiskās situācijas uzlabošanos Latvijā un nodrošinot valsts galvojumu hipotekārajiem kredītiem dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ģimenēm ar bērniem. Lai nodrošinātu programmas turpināšanu līdzšinējā apmērā, vajadzīgi 11,3 miljoni eiro.
Zemkopības ministrijas lielākie jaunie izdevumi saistīti ar pārejas posmu valsts atbalsta izlīdzināšanas pasākumiem ciltsdarbu maksājumu veidā - 24,6 miljoni. Starp prioritātēm ir arī Latvijas vietējo pārtikas produktu nodrošināšana iepirkumos. Savukārt Tieslietu ministrija kā vienas no galvenajām vajadzībām nākamgad izceļ jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, nosacīti pirms termiņa atbrīvotu notiesāto personu elektroniskās uzraudzības nodrošināšanu, probācijas darbinieku atlīdzības palielināšanu un ieslodzīto personu resocializācijas programmu īstenošanu.
Sociālajā jomā dažādu jaunu pasākumu nodrošināšanai kopumā 2017. gadā papildus būtu nepieciešami 27,9 miljoni eiro, paredz Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumi. LM norāda, ka 324 tūkstoši eiro vajadzīgi, lai pilnveidotu materiālo atbalstu pensionāriem. Iekšlietu ministrija kā pirmo prioritāti izvirzījusi Latvijas austrumu robežas ierīkošanu un Valsts robežsardzes spēju stiprināšanu. Tā aptver pasākumus, kuri ir būtiski valsts un ekonomiskās drošības draudu novēršanai, kā arī lai novērstu nelegālo preču un finanšu plūsmu, kontrabandu un nelegālo migrāciju. Savukārt Ārlietu ministrija starp JPI min ārpolitisko aktivitāšu realizēšanu, tirdzniecības un ekonomisko interešu nostiprināšanu, Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīkla paplašināšanu un citas aktivitātes.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vēlas palielināt dabas resursu izmantošanas efektivitāti visās tautsaimniecības jomās, piešķirt mērķdotācijas pašvaldību uzņēmējdarbības infrastruktūras uzlabošanai un veikt citas papildu iniciatīvas.
Vienīgā nozare, kas jaunām iniciatīvām naudu neprasa, ir Aizsardzības ministrija, taču jāatzīmē, ka saskaņā ar valdības uzstādījumu vēl 2015. gadā tika noteikts, ka aizsardzības jomas budžets 2017. gadā veidos 1,7 procentus no iekšzemes kopprodukta. Minētais finanšu apmērs tiks iekļauts budžeta bāzē.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pagaidām no plašākiem komentāriem saistībā ar iestāžu pieprasījumiem atturas, vien apstiprina, ka visus pieprasījumus apmierināt nebūs pa spēkam.