Rūpes par vidi
Karjeru veidošanas vietu atrašanās pakārtota apstāklim, kur vispār ir derīgais izraktenis. Vispirms jāpēta un jāmeklē, kur atrodama grants, saka J. Ružāns. Pirms ieguves vietas izveides tiek ņemti vērā daudzi aspekti, arī ietekmes uz vidi faktors. Zonā, kur ir saimnieciskās darbības ierobežojumi, uzņēmums pat neizskata karjera izveides iespēju. Vides eksperts apseko teritoriju, un tikai tad, ja konstatē, ka nav apstākļu, kas ierobežotu karjera izveidi, sākas karjera veidošana.
Ja teritorijā, kur konstatēts derīgais izraktenis un no infrastruktūras viedokļa būtu ērti veidot ieguves vietu, tomēr ir biotopi, retu sugu putnu ligzdas, specifiskas sūnas vai jebkādi aizsargājami augi un dzīvnieki, saimnieciskā darbība netiek veikta, jo dabas aizsardzība ir pirmajā vietā.
Tomēr tiek respektēta ne tikai dabas specifika, bet arī pašvaldību viedoklis. «Ir daudz faktoru, kas jāņem vērā. No 100 iecerētajām vietām grants ieguve realizējas apmēram 25 vietās, pārējās idejas dažādu iemeslu dēļ nākas atmest,» atklāj J. Ružāns.
Stāda mežu
Derīgo izrakteņu ieguves izstrādes projekta gaitā tiek saņemta pašvaldības atļauja un saskaņots rekultivācijas veids - pēc resursa ieguves šajā teritorijā vai nu tiek stādīts mežs, vai arī tiek izveidota ūdenstilpne. Ja grants ieguve tikusi veikta zem gruntsūdens līmeņa, tad ierīko ūdenstilpni. Ja līdz gruntsūdens līmenim, tad iestāda mežu.
60% gadījumu tiek veidotas ūdenstilpnes. «Ūdenstilpnes ierīkošana samazina meža platību, bet pārējo, izņemot ainavu, neiespaido. Pie ūdenstilpnēm vēsturiski saglabājas ceļi, meža dzīvniekiem dzeršanas vietas, ugunsdzēsējiem ir iespēja no turienes ņemt ūdeni ugunsgrēku gadījumā,» skaidro LVM pārstāvis.
Izmanto autoceļiem
LVM pārstāvis arī norāda, ka uzņēmums derīgo izrakteņu ieguvi tuvākajā laikā plāno paplašināt, taču apjoms būs atkarīgs gan no ieguldāmā darba apjoma, gan no nepieciešamības pēc grants. Patlaban LVM tiek veikta īpaša tirgus analīze. «Šobrīd mūsu ceļiem tiek izmantoti 80% no iegūtā resursa, pārējo pārdodam - galvenokārt būvobjektiem, ko attīsta Latvijas valsts ceļi, veicot rekonstrukcijas vietējas nozīmes ceļiem ar grants segumu, kā arī galvenajiem ceļiem mainot uzbērumu, arī saistībā ar darbiem uz pašvaldības ceļiem. Ir arī neliels procents privāto klientu,» izklāsta J. Ružāns un piebilst - jebkurš bizness ir grūtību un risku pilns.
Pelēkais sektors
Kā vienu no traucējošajiem faktoriem J. Ružāns min nelegālos grants ieguves karjerus un neoficiālos tirgotājus, kas, darbojoties šajā nozarē, kaitē dabai, jo netiek izvērtēta ietekme uz vidi, arī veids, kā derīgais izraktenis tiek iegūts, netiek kontrolēts. Labākajā gadījumā grants ieguve tiek noformēta kā dīķa rakšana, bet bieži saskaņots netiekot vispār nekas. Kas notiek ar šīm teritorijām pēc ieguves beigām, arī neesot skaidrs.