Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Ar solo, kamermūziku un simfonisku vērienu Liepājā svinēs Pētera Vaska jubileju

Koncertzālē Lielais dzintars 24. aprīlī pulksten 19.00 Liepājas Simfoniskais orķestris godinās latviešu mūzikas klasiķi Pēteri Vasku viņa 80 gadu jubilejā. Atšķirībā no ierastajiem orķestra koncertiem, šī programma izgaismos komponista rokrakstu visā tā amplitūdā – no personiskiem solo un intīmas kamermūzikas līdz monumentālam simfoniskam vērienam, piedaloties gan atsevišķiem solistiem un pūšaminstrumentu ansamblim, gan visam orķestra sastāvam.

Vasks, kurš vēl nesen saņēmis Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu, ir viens no Eiropas ievērojamākajiem vēlīnā 20. gadsimta akadēmiskās mūzikas komponistiem, kura mūzikas valoda ir saprotama visā pasaulē.

Šajā jubilejas koncertā Liepājas Simfoniskais orķestris aicina ielūkoties Vaska radošajā ceļā – no 70. gadu eksperimentālās enerģijas līdz 21. gadsimta garīgajai meditācijai.

Līdzās monumentālajam simfoniskajam darbam Lauda izskanēs viena no viņa skaistākajām kompozīcijām – fantāzija vijolei un stīgām Vox amoris, kurā mīlestības un cerības vēstījumu izspēlēs vijolniece Līga Baltābola.

Šajā vakarā pie diriģenta pults stāsies orķestra mākslinieciskais vadītājs Guntis Kuzma, bet viņa klarnetes solo savukārt varēs dzirdēt skaņdarbā Moments musicaux. Savukārt vienu no ievērojamākajām Vaska kompozīcijām solo instrumentam – Grāmatu čellam atskaņos Klāvs Jankevics.

Vēl krāšņāku šo koncertu vērtīs orķestra pūšaminstrumentu kvinteta uzstāšanās. Flautistes Egijas Sproģes, obojista Martiņa Zālītes, klarnetista Kārļa Catlaka, fagotista Arta Zēna un mežradznieka Edgara Ruģeļa izpildījumā skanēs Vaska Mūzika aizlidojušajiem putniem.

“Manuprāt, šī programma iezīmē Pētera Vaska radošo ceļu kā iekšējas valodas transformāciju – no agrīnā, pat skarbā un avangardiski askētiskā Muzikālajos momentos un eksistenciāli koncentrētās Grāmatas čellam līdz telpiski un simboliski atvērtajai skaņu pasaulei vēlākajos darbos,” stāsta Guntis Kuzma. Kvintetā Aizlidojušajiem putniem, kā arī vijoles koncertā Vox Amoris Vaskam raksturīgais putnu balss motīvs pārtop no konkrētas dabas imitācijas par metafizisku zīmi – alkas pēc brīvības un mīlestības. Sastrēgumstunda ienes atkailinātas spriedzes dramaturģiju, savukārt Lauda zināmā mērā ir tās pretpols – askētiska, iekšēja lūgšana, kurā var saklausīt Vaskam tik ļoti raksturīgo spēju uz brīdi apstādināt laika ritējumu.”

Radošā mūža gaitā no avangardiski noskaņota jaunā un niknā autora, kurš runā modernisma mūzikas valodā, Pēteris Vasks pārtapis par labā un ļaunā mūžīgās divspēles vērienīgu zīmētāju ar tā dēvētās jaunās vienkāršības principiem atbilstošu un vispārsaprotamu skanisko izteiksmi.

Vasks mūzikā vēsta par pamatlietām — tā ir gaismas cīņa ar tumsu, dabas atspulgi skaņumākslā, komponista apbrīnoto putnu dziesmu atbalsis, katarses brīži, mūsu tautas un visas cilvēces likteņi ar zīmogu pagātnē, haosu tagadnē un cerību nākotnē.

Būtisks iedvesmas avots Vaskam ir daba — sevišķi putnu balsis, mežs, zvaigžņotas debesis un jūra.

Pētera Vaska mūzikas neatņemama sastāvdaļa ir latviešu tautas mūzikai raksturīgi motīvi un tēmas — tie nav citāti, bet gan kādos gēnu avotos rastas skaņu kombinācijas, kas latviešu tautas mūzikas zinātājam uzreiz rada piederības sajūtu.

Biļetes pieejamas Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja