Kaut arī baltkrievu preses pārstāvji apgalvoja, ka biļetes uz spēli izpārdotas jau dienu pirms spēles, tribīnēs aina nebūt nebija tik spoža, jo teju trīs tūkstošus skatītāju ietilpīgajā Uručjes arēnā netrūka pat pustukšu sektoru. Latvieši Minskā ieradās piektdien īsi pirms pusnakts, un sestdien pēdējos divos treniņos pirms atbildīgās spēles treneri uzsvēra disciplīnas nozīmi - neiekrist uz pretinieku provokācijām un kritieniem pēc viegla pieskāriena, nestresot un turēt sev izdevīgu lēnu spēles tempu. To lielā mērā izdevās izpildīt, īpaši jau pirmajā puslaikā, kad komanda spēlēja mierīgi un pacietīgi, neļaujot par favorītiem uzskatītajiem mājiniekiem veikt nozīmīgus izrāvienus. Pie katras izdevības mazinot spēles tempu, Latvijas handbolisti radīja arvien lielāku apjukumu baltkrievu un viņu atbalstītāju rindās.
Diemžēl pēc pārtraukuma divreiz neizdevās izmantot labas izdevības pārtvert spēles iniciatīvu un grožus, lai nodrošinātu vēl labākas pozīcijas pirms atbildes spēles. Vispirms jau spēles sākumā, kad pēc pirmās izvirzīšanās vadībā komanda pieļāva virkni kļūdu un neveiksmīgu epizožu, tostarp nerealizēja divus septiņu metru soda metienus pēc kārtas - šis elements sagādāja raizes jau pārbaudes spēlēs. Turpretī pretinieku līderis Sergejs Rutenka bija aukstasinīgs, realizējot visus sešus soda metienus.
Tieši Rutenka gan deva latviešiem vēl vienu iespēju iegūt pārsvaru, jo ar elkoni trāpīja sejā Jānim Pavlovičam, nopelnot diskvalificējošo sarkano kartīti. Tas palīdzēja Latvijas komandai atgūties pēc vairākām skaitliskajā mazākumā pavadītām minūtēm, kā arī deva cerību, ka bez līdera mājinieku uzbrukuma jauda apsīks. Velti, jo baltkrievi atrada citus spēlētājus, kuri šajā situācijā uzņēmās iniciatīvu uzbrukuma noslēgumā, un spēle ritēja ierastajā gaitā, kas noveda līdz likumsakarīgam iznākumam.
Handbolisti jau naktī uz pirmdienu atgriezās Valmierā, kur turpinās gatavošanos dueļa izšķirošajai spēlei. Tā trešdien pulksten 19.35 notiks Vidzemes Olimpiskajā centrā.