«Tas nozīmē, ka tulkotājs atrodas īpaši viņam izveidotā kabīnē un auditorija tulkojumu dzird austiņās. Pēdējā laikā tā pat vairs nav tendence, bet ikdiena. Ir mainījušies ieradumi, jo klienti vairāk neriskē ietaupījumu dēļ izlīdzēties ar šķietami lētāku pakalpojumu. Secīgā tulkošana klausītājam nozīmē to, ka stāstījums auditorijas priekšā ievelkas. Turklāt it sevišķi tad, ja daļa no klausītājiem saprot abas valodas, šāds pasākums var šķist apgrūtinošs. Tāpēc pasākumos, kas ir lietderīgāki un konkurētspējīgāki, konferenču organizatori ir gatavi samaksāt vairāk un izvēlēties sinhrono tulkojumu,» skaidro A. Birnbauma-Eglīte.
Viņa atzīst - sinhronā tulkošana zināmā mērā ir kā burvestība, jo tulkošanas process notiek paralēli lektora stāstījumam. Tas nozīmē, ka lektoram viņa runas plūsmā nav paužu. Katrā no valodu kombinācijām strādā divi profesionāli tulki, kas viens otru nomaina. Pati pieprasītākā bija un joprojām ir angļu un latviešu valodas kombinācija, kā nākamo Skrivanek Baltic pārstāve min angļu un krievu valodu, tad vācu un latviešu, vācu un krievu valodu. Dažkārt izmanto angļu un lietuviešu, angļu un igauņu valodas pratēju prasmes. Aizvien mazāk tiek pieprasīti latviešu un krievu valodas tulki. «Mēdz būt tādas kombinācijas kā vācu un poļu valoda, bet ļoti reti. Viena gada laikā ir tikai daži pasākumi - līdz pieciem, ne vairāk -, kuros vienas konferences ietvaros izmanto daudzu valodu kombinācijas. Mūsu praksē ir bijušas piecas valodu kombinācijas, un Latvijas tirgum tas ir daudz. Visbiežāk - 80% līdz 90% pasākumu - ir jānodrošina vienas valodas sinhronais tulkojums,» stāsta A. Birnbauma-Eglīte.
Taujāta, vai uzņēmums spētu nodrošināt, piemēram, portugāļu un latviešu valodas tulkojumu, Skrivanek Baltic mārketinga direktore atzīst: «Nekas nav neiespējams. Tajās situācijās, kurās nepieciešams mutiskais tulkojums valodās, kurās fiziski nav neviena runātāja - piemēram, amhariešu valodā, tā ir cilšu valoda, kurā runā Āfrikā -, parasti izmanto trešo valodu. Tas ir dārgi, jo var būt situācijas, ka tulkam ir jālido no kādas valsts uz Latviju, tāpēc tie ir reti gadījumi,» atzīst A. Birnbauma-Eglīte.
Viņa piebilst, ka visbiežāk klienti, kuri tendēti uz peļņu un attīstību, nesamērīgi dārgus risinājumus neakceptē.
Pēc kādiem kritērijiem var vērtēt izcilu tulkojumu? «To var salīdzināt ar izcilu tiesneša darbu hokeja spēlē, kurā ne komentētāji, ne spēlētāji, ne skatītāji par tiesnešiem īpaši nedomā. Ar tulkiem ir līdzīgi. Ja konferences dalībnieks spēj pilnībā ļauties konferences tematam, izbaudīt dzirdētā teksta nianses, ģenerēt idejas, acīmredzot tulkojums, kuru viņš klausās austiņās, ir perfekts. Konferences dalībnieks var domāt par saturu un pat nemanīt tulka klātbūtni,» norāda A. Birnbauma-Eglīte.