Sēdējām pie viena galda un diskutējām par prioritātēm. Svarīgi, lai visi redz arī citās nozarēs notiekošo, tad sarunas ir veiksmīgas, bez cīņas un konfrontācijas, raujot deķīti uz savu pusi.» Valdībā pagaidām viss rit mierīgi, taču asākas sarunas gaidāmas, kad jaunais budžeta plāns sasniegs parlamenta līmeni.
D. Reizniece-Ozola atklāj, ka ministrijas papildus prasa vismaz 400 miljonus, prasības neesot utopiskas, taču ir skaidrs, ka visas apmierināt neizdosies: «Vajadzības šobrīd ir stipri lielākas nekā iespējas, ko ļauj budžets, un, ja tautsaimniecība attīstīsies lēnāk, nekā prognozēts, iespējas būs vēl mazākas.» Šā gada pirmais ceturksnis rāda, ka iekšzemes kopprodukts aug lēnāk, nekā iepriekš prognozēts, tāpēc steidzami esot jādomā par nodokļu iekasēšanas uzlabojumiem, piemēram, samazinot ēnu ekonomiku un piemērojot reverso pievienotās vērtības nodokli graudkopības nozarei.
Kā galvenā prioritāte jau vairākus gadus nemainīgi ir aizsardzība, kuras budžetam tuvākajā nākotnē jāsasniedz divi procenti no iekšzemes kopprodukta. Skaidrs, ka problēmas ir arī veselības un izglītības jomās, kur sāktas reformas, taču finanšu ministre uzsver, ka mehāniska šo nozaru finansējuma palielināšana nav gaidāma: «Par katru eiro būs jādod kvalitāte un pozitīvs rezultāts. Ja mēs ieguldām vairāk izglītībā, tad jāsniedz precīzi rezultāti, piemēram, augstāks novērtējums starptautiskos reitingos. Arī veselības nozarē jābūt skaidram piedāvājumam, kas tie ir par pasākumiem, kam nepieciešama nauda, kas dos būtiskus uzlabojumus.» Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) uzsver, ka, neskatoties uz stipri ierobežoto līdzekļu apjomu, jāmeklē risinājums arī kultūrizglītības pedagogu vietai jaunajā atalgojuma modelī.
A. Ašeradens uzskata, ka lielākais izaicinājums būs budžeta deficīta palielināšana, lai novirzītu naudu veselības aprūpei. Šādam scenārijam savu piekrišanu jau devusi arī Eiropas Komisija, jo reformām būšot pozitīva ietekme uz valsts izaugsmi un ilgtspēju. Nākamā gada budžeta deficīts iepriekš plānots 0,9 procentu apmērā, taču, novirzot vēl 0,1 procentu veselībai, tas būs viens procents. Pēc pašreizējām aplēsēm, šāds pieaugums ļaus nozarei novirzīt papildu 35 miljonus.
Šonedēļ - līdz pirmajam jūnijam - ministrijām jāiesniedz savas jaunās politiskās iniciatīvas. D. Reizniece-Ozola gaida, ka tās būs reāli izpildāmas: «Ceru, ka pieprasījumi nebūs utopiski, bet samērīgi, un šis process nebūs kā instruments politiskajām darbībām. Ir jau bijis tā, ka labākais ministrs ir tas, kurš spēj izsist nozarei lielāko finansējumu, pieprasījumos saliekot visu, lai katrs nozares spēlētājs redz tur sevi, īpaši nedomājot - varēs to atbalstīt vai ne. Svarīgi panākt, ka ministri neuztver budžetu kā kādu svešu maciņu Finanšu ministrijas rokās, bet saprot, ka tas ir kopīgs maks un kopīgiem ir jābūt arī lēmumiem, kas ir vajadzīgākās lietas nākamajam gadam.» Pirms tam, pārskatot izdevumus, ministriju budžetos rasti papildu 50 miljoni eiro, ko novirzīt jaunajām politikas iniciatīvām.
Konkrēti skaitļi, cik tiks katrai ministrijai, vēl nav skaidri - budžets ir izstrādes sākuma stadijā. Taču jau patlaban zināms, ka fiskālā telpa ir šaura - aptuveni 9 miljoni.
Darbs pie 2017. gada budžeta sākts jau pirmajā martā, bet Saeimā to iesniegs oktobra vidū.