Nereti arī iedomājamies, ka vārdus «Es ar tevi lepojos!» vajadzētu sacīt biežāk un būtu arī jauki apkārtējā sabiedrībā šos vārdus dzirdēt skanam biežāk, jo tepat mums blakus taču ir daudz cilvēku, ar kuru personības spēku un veikumu tiešām vērts lepoties. Tomēr, nevar noliegt, ka pagaidām Latvijas sabiedrībā vārdi «Es ar tevi lepojos!» izskan reti gan dēļ pārspīlētas kautrības, gan arī dēļ pārāk spēcīgas koncentrēšanās vien uz savu personību, nenovērtējot līdzcilvēku ieguldījumu.
Lai sekmētu to, ka dzirdam publiski paustus vārdus «Es ar tevi lepojos!» biežāk un skaļāk, laikraksts Diena un televīzija TV3 rīko akciju Latvijas lepnums. Šogad akcija notiek jau trīspadsmito gadu, jo mūsu valstī jau gadiem bijuši un arī tagad ir cilvēki, ar kuriem vērts lepoties ne tikai tuvinieku, draugu un kolēģu lokā, bet arī visas Latvijas un pat starptautiskā mērogā. Ir cilvēki, kuriem vērts skaļi, publiski un no visas sirds pasacīt: «Mēs ar tevi lepojamies! Tu esi visas mūsu Latvijas lepnums!»
Rakstiet vēstules
«Katrs cilvēks ir kā dārgakmens - mazāks vai lielāks, tas atkarīgs no viņa darbiem, attieksmes pret otru un mīlestības starojuma,» šādus gudrus vārdus pērn, piesakot Latvijas lepnuma balvai kokļu meistaru Imantu Robežnieku, rakstīja Nacionālās bibliotēkas darbiniece Valda Upena.
Bez jūsu vēstulēm par daudzām spilgtām personībām - lieliem dārgakmeņiem - neuzzināt, jo dzīve atkal un atkal atgādina, ka īsta labestība ir klusa, tā nekliedz par visiem apkārtējiem skaļākā balsī, nerunā kategoriskās intonācijās, necenšas pirmā ieiet pa ikkatrām durvīm, kaprīzi pieprasot atzinību. Dzīve gadu no gada pierāda, ka tā skaļā, prasīgā, kliedzošā parasti ir augstprātība, kam ar nopelniem līdzcilvēku labā visbiežāk nav ne mazākās saistības. Īsts altruisms ar apkārtējiem runā smaidot. Tas, kam smaida vietā allaž paštaisns skarbums, parasti ir egoisms.
Tāpēc arī šogad ikvienu, kurš domā par pieteikuma gatavošanu Latvijas lepnuma balvai, aicinām atcerēties par tiem klusajiem, labestīgajiem, smaidīgajiem, nevis skaļajiem, augstprātīgajiem, uzbāzīgajiem, un atcerēties par tiem, kuri paši - bez pieteikuma vēstules - uz apgaismotas skatuves neiznāks, valsts mēroga atpazīstamību nemeklēs un balvu par paveikto uzstājīgi nepieprasīs.
Pirms vairākiem gadiem Diena rakstīja par Latvijas lepnuma balvai pieteikto un saskaņā ar žūrijas lēmumu arī balvu ieguvušo jauno sievieti Martu Lauvu, kura nevilcinoties bija metusies glābt slīkstošu svešinieku. «Mirklī, kad metos dīķī, man nebija nojausmas, kas ir slīkstošais cilvēks, vai es pazīstu viņu vai ne. Man prātā bija tikai viena doma: «Vajag palīdzēt, vajag izglābt, noteikti vajag izvilkt slīkstošo laukā no dīķa - krastā, drošībā. Par pašas drošību man vispār neienāca prātā raizēties,» Dienai stāstīja Marta un piebilda, «ne diploms, ne profesionālie panākumi nav pielīdzināmi tam dziļajam gandarījumam, ko dod apziņa, ka man tikusi piešķirta iespēja izglābt cilvēka dzīvību un man tas arī izdevies.»
Akcijas Latvijas lepnums pieredze ar katru gadu vairāk un vairāk liecina, ka tieši pārliecība - lai par mani runā mani darbi - un nevēlēšanās slavēt paveikto raksturīga daudziem Latvijas lepnuma balvai pieteiktajiem cilvēkiem un arī balvu saņēmējiem.
«Dzīves gaitā es sapratu, ka cilvēka aicinājums nav atrasties tur, kur ir slava, kur ir aplausi, kur esi uzmanības centrā, bet aicinājums ir būt tur, kur ir tava sāpe, pie tiem, kam cilvēks nevar vienaldzīgi paiet garām,» Dienai pērn sacīja Latvijas lepnuma balvas saņēmēja, organizācijas Alianse Latvija bez bāreņiem valdes locekle Irina Čžou.
Akcijas Latvijas lepnums organizatori arī aicina ikvienu pieteikuma vēstuli rakstīt, rūpīgi un argumentēti pamatojot, kāpēc tieši izvēlētais cilvēks (vai vairāki cilvēki, piemēram, ģimene) tiek pieteikts Latvijas lepnuma balvai. Gadu no gada akcijas organizētāji saņem lielu skaitu vēstuļu, žūrija detalizēti izvērtē pieteikumus, un ļoti vēlams, lai pieteicēji neslīgtu nevienā no divām galējībām - viena no šīm galējībām ir atrakstīt lakonisku pieteikumu, burtiski vienu teikumu, kurā vien pasacīts: «Blakus mājā dzīvo jauks cilvēks, tāpēc piesaku viņu Latvijas lepnumam.» Otra no šīm galējībām ir pieteikuma vēstulē uzrakstīt garas slavinošu, reklāmisku frāžu virtenes bez neviena konkrēta fakta par to, ko īsti paveikusi vai arī kādu iedvesmojošu piemēru līdzcilvēkiem rādījusi Latvijas lepnuma balvai pieteiktā personība.
Radīt labāku pasauli
Plānots, ka arī šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, rakstus par spilgtākajiem Latvijas lepnuma balvai pieteiktajiem cilvēkiem varēs lasīt avīzē Diena un portālā Diena.lv. Paredzēts, ka arī šogad lēmumu par to, kuri no visiem pieteiktajiem saņems Latvijas lepnuma balvas, pieņems īpaša, šim projektam veidota žūrija.
Latvijas lepnums 2016 noslēgsies ar godināšanas ceremoniju kanālā TV3, kurā simboliskās Latvijas lepnuma balvas - mirdzošās Ābeles - tiks pasniegtas desmit nominācijās un sabiedrība uzzinās apbalvoto vārdus. Tradicionāli šo ceremoniju TV3 skatītāji varēs vērot Otrajos Ziemassvētkos, 26. decembrī. Jāatgādina, ka Latvijas lepnuma balvas tiek piešķirtas ļoti dažādās nominācijās un, piemēram, pērn žūrijas lēmums bija šāds: nominācijā Sirdsdarbs balvu saņēma Imants Robežnieks, nominācijā Caur ērkšķiem uz zvaigznēm - Pēteris Augstkalns, nominācijā Labā sirds - Ildze Leimante. Nominācijā Sargeņģeļi mirdzošo Ābeli saņēma Bārbalu ģimene, bet nominācijā Glābējs - Aivars Čipāns. Savukārt nominācijā Labie darbi apbalvota tika Gita Bināne un nominācijā No sirds uz sirdi - Margrieta Lestradēna. Nominācijas Skolotājs balva nonāca pie Ievas Lazdānes, bet nominācijas Cilvēks cilvēkam balva - pie Irinas Čžou. Vēl jāpiebilst, ka nominācijas Ģimene balvu mājās aizveda Sandra Stepiņa (Gavre).
Gan pērn, gan arī iepriekšējos gados Latvijas lepnuma balvas ieguvušie cilvēki ar savu labestību un ar savām veiktajām izvēlēm atgādina - mūsu valstī ir personības, kam pasacīt: «Es ar tevi lepojos!» Turklāt daudzi balvai pieteiktie un balvas ieguvušie atgādina - mēs te, Latvijā, esam stiprāki, nekā brīžiem šķiet, un varam paveikt vairāk, nekā tiek domāts. Pirms vairākiem gadiem svinīgajā Latvijas lepnuma ceremonijā skanēja dziesma Man palīdzi ar visai zīmīgiem Māras Zālītes vārdiem: «Šo nepabeigto pasauli Dievs deva teikdams - radi tālāk. [..] Man palīdzi, tā lūdza Dievs. Man vajag tavu roku spēka, man vajag tavas gudrības un tava nožēlotā grēka.»
Tāpēc aicinām pieteikt šā gada Latvijas lepnuma balvai cilvēkus, kuri ar savu rīcību, ar savu iedvesmojošo piemēru un ar savu sirds siltumu rada labāku pasauli. Šādi cilvēki noteikti ir! Rakstiet pieteikuma vēstules un pastāstiet par viņiem!