Izsaka kritiku
Pašvaldību atbildība investīciju piesaistē galvenokārt saistāma ar atbilstošas infrastruktūras un kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu. Lai gan pašvaldības daudzviet Latvijā veikušas nepieciešamos pasākumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, nereti tām tiek pārmesta pasivitāte, kā arī redzējuma trūkums par to, kam ilgtermiņā būtu jānotiek konkrētajā teritorijā. Audita, nodokļu, darījumu un konsultāciju uzņēmuma Ernst&Young partneris Guntars Krols aģentūrai LETA paudis, ka pašvaldībām būtu jābūt ilgtermiņa plānam un ekonomiskās attīstības redzējumam, taču lielākajā daļā gadījumu šāda redzējuma neesot.
Apspriežot jaunas ražotnes, nereti neefektīva ir arī pašvaldību komunikācija ar iedzīvotājiem, veidojot to izpratni par uzņēmējdarbības nozīmi. Kā informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji, itin bieži bijuši gadījumi, kad pašvaldība, pamatojoties uz publisko apspriešanu rezultātiem, noraidījusi investīciju projekta realizēšanu.
Šādi tika apturēts iespējamais Francijas uzņēmuma Saint-Gobain investīciju projekts. Tāpat arī uzņēmumam Biolitec, kas ražo optiskās šķiedras izstrādājumus, bija jāveic papildu avārijas risku novērtējums un citas procedūras, kas pēc plānotās darbības normatīvajos aktos nebija paredzētas. Daudz iebildumu mēdz būt pret biogāzes koģenerācijas elektrostaciju būvniecības iecerēm, piemēram, šī gada janvārī, pamatojoties uz publiskās apspriešanas rezultātiem, tika noraidīta šāda rakstura ēkas būvniecības iecere Cēsīs, norāda LIAA.
Skaidri noteikumi
Kā vienu no aktīvākajām pašvaldībām investīciju piesaistē G. Greiškalns min Ventspili, norādot, ka šai pilsētai piemīt vairāki konkurētspējīgi faktori, kas investoriem likuši pavērst skatu pilsētas virzienā, piemēram, speciālā ekonomiskā zona (SEZ), kā arī māka pie nepieciešamības piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Tāpat gan G. Greiškalns, gan LIAA kā pozitīvos piemērus min arī Liepāju, Jelgavu, Daugavpili un Valmieru. «Katrā no šīm pilsētām ir pozitīvie investīciju piesaistes piemēri - projekti, kuros darbība notiek aktīvi un mērķtiecīgi. Droši vien ir tikai laika jautājums, lai arī tur būtu skaļāki veiksmes stāsti,» teic G. Greiškalns.
Liepājas investīciju vides pievilcība skaidrojama, pirmkārt, ar pilsētā pastāvošo Liepājas SEZ, otrkārt, ar nodrošināto infrastruktūru, kā arī izstrādātu teritorijas plānojumu, šādi paredzot skaidrus spēles noteikumus, norāda Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš.
Viņš arī uzsver pašvaldības ciešo sadarbību ar LIAA, kas sniedz papildu iespējas piesaistīt interesentus no dažādām valstīm, turklāt potenciālie investori tiek meklēti arī dažādās izstādēs. «Es gribētu apgalvot, ka Liepāja salīdzinājumā ar citām pilsētām ir gatavāka pieņemt ārvalstu investorus,» pauž G. Ansiņš.
Viens no pēdējiem Liepājas veiksmes stāstiem ir Krievijas kokvilnas pārstrādes koncerna Коттон Клаб meitasuzņēmuma SIA Cotton Club Liepaja darbības uzsākšana pilsētā. Pārrunas ar uzņēmuma vadību par ražotnes atvēršanu Liepājā ilgušas vairāk nekā gadu, taču domei izdevies investorus pārliecināt. G. Ansiņš stāsta, ka arī vairāki jau Liepājā strādājoši uzņēmumi nolēmuši paplašināties - viens no tiem ir automātisko sistēmu ražošanas uzņēmums AE Partner, kas pieder dāņiem.
Savukārt Valmierā viens no vērienīgākajiem investīciju projektiem, kas patlaban tiek īstenots, ir bijušā Valmieras Gaļas kombināta atjaunošana. Kādreizējo gaļas produktu ražotni šogad iegādājās Krievijas korporācija GazEnergoStroi, kura prezidents Sergejs Čerņins solījis ražošanu sākt 2014. gada beigās, nodrošinot apmēram 200 jaunu darbvietu. Saskaņā ar Valmieras domes sniegto informāciju uzņēmuma teritorijā paredzēts izveidot arī tehnoloģisko parku, kas ilgtermiņā varētu nodrošināt vēl 200 darbvietu.
Valmieras mērs Inesis Boķis norāda, ka pašvaldība jau ilgstoši uzlabojusi pilsētas infrastruktūru, piesaistot ES finansējumu ielu, ūdens saimniecības un kanalizācijas sakārtošanai. Tāpat jau vairākus gadus pilsētā «veiksmīgi darbojas Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators, kas sniedz atbalstu jaunajiem uzņēmējiem,» apgalvo mērs. Problēma Valmierā, līdzīgi kā citur Latvijā, ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Raksturojot iespējamo jaunu ražotņu atvēršanu pilsētā, I. Boķis norāda, ka darbaspēka trūkst un «maigi izsakoties, jau tagad nepaliek pāri». Darbaspēka trūkumu kā nozīmīgu problēmu min arī Liepājas domē.
Privātīpašnieku vara
SEZ, kas garantē uzņēmējiem pievilcīgas nodokļu atlaides un labvēlīgu attieksmi pret biznesa vidi, pastāv arī Rēzeknē, taču Rēzeknē investoru ienākšana norit lēnāk, nekā vēlētos pašvaldība.
Laika periodā kopš XX. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem dažādu krīžu ietekmēti darbību pārtrauca vairāki Rēzeknes ražošanas uzņēmumi, bet šo ražotņu teritorijās netika nodrošināta rūpniecisko teritoriju un ēku pilnvērtīga apsaimniekošana un uzturēšana. Tāpēc Rēzeknē izveidojušās lielas degradētas rūpnieciskās teritorijas, kurās ražošanas ēkas ir pussabrukušas, turklāt sliktā stāvoklī ir arī visas inženierkomunikācijas. Lai attīstītu uzņēmējdarbību šajās teritorijās, nepieciešams nojaukt vecās ražošanas ēkas, novērst vides piesārņojumu un atjaunot inženierkomunikācijas, taču tagadējie privātīpašnieki to nespēj paveikt, norāda Rēzeknes dome. Tas atbaida potenciālos investorus, jo lētāk un ātrāk attīstīt uzņēmējdarbību iespējams neapbūvētās teritorijās.
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs stāsta, ka pašvaldība dažādās izsolēs mēģina no šiem īpašniekiem atpirkt nelielus zemes gabalus, taču teritorijas sakārtošanai būtu nepieciešams lielāks finansējums, piemēram, no kādas īpašas ES atbalsta programmas. Šo teritoriju attīstīšana, kā norāda A. Bartaševičs, pilsētai dotu nopietnu izrāvienu, un tām būtu nepieciešams piesaistīt investorus.