Tāds ir Dienas aptaujāto uzņēmēju, kas piesaistījuši riska kapitāla finansējumu, vērtējums. Lielākā atšķirība no bankas finansējuma ir tā, ka parasti riska kapitāls ieiet uzņēmuma paša kapitālā un nav uzskatāms par parādsaistībām.
Eksports un inovācija
Riska kapitāls pārsvarā tiek investēts Start-up uzņēmumos un uzņēmumos izaugsmes fāzē. Tiesa gan, kā stāsta Riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis, Latvijā pārsvarā tiek investēts uzņēmumos izaugsmes fāzē, kur risks ir krietni mazāks, nekā investējot Start-up.
Pašlaik riska kapitāla fondi sadarbībā ar Altum īsteno vienu programmu tieši investīcijām Start-up, kuru finansē no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Tā ir atšķirīga situācija no Igaunijas, kur «sēklas investīciju» skaits uz vienu iedzīvotāju ir lielākais Eiropas Savienībā. E. Pīgoznis norāda, ka tam divi galvenie iemesli ir Igaunijas e-pārvaldes programma E-Estonia un Skype veiksmes stāsts. «Arī mums ar Start-up bijuši veiksmes stāsti, taču mazāki nekā Skype gadījumā. Mums nav bijuši tā sauktie vienradži - Start-up, kas pārdoti par vienu miljardu dolāru. Ja kāds vienradzis parādītos, noteikti pieaugtu arī «sēklas investīciju» skaits,» bilst E. Pīgoznis. Viņš arī skaidro, ka visi riska kapitāla fondi neinvestē visur, bet specializējas, jo investīcijas Start-up prasa pilnīgi citas zināšanas un kompetences nekā investīcijas uzņēmumos izaugsmes fāzē. Tā kā riska kapitālisti nāk ar savu intelektuālo pienesumu uzņēmumā, kurā investējuši, tad bez specializācijas neiztikt.
Uzņēmumi, kuri var piesaistīt riska kapitālu, pēc E. Pīgožņa teiktā, ir ar izaugsmes potenciālu, eksportorientēti un ražo inovatīvu produktu, kuram tirgū ir konkurences priekšrocība. Līdz ar to maizes ceptuve, kura arī savu produkciju eksportē, tomēr nebūs riska kapitālistu mērķauditorija, jo tās ražotais produkts nav unikāls un/vai inovatīvs. Vēl viens nosacījums - produkta ražošanas apjomiem jābūt tādiem, lai gadā pieaugums varētu būt pat 20 reižu. Investīcijas parasti tiek izmantotas vai nu ražošanas jaudu palielināšanai, vai jauna produkta attīstībai, kā arī eksporta tirgu apguvei un kā līdzfinansējums bankas kredītam, tādējādi radot iespēju aizņemties lielāku summu. Līdz šim saskaņā ar Riska kapitāla asociācijas datiem vislielākās investīcijas veiktas tieši ražošanas un informācijas tehnoloģiju nozarēs.
Gribējām konsultācijas
Tieši bankas līdzfinansējumam 2015. gadā riska kapitāla investīcijas piesaistīja arī poligrāfijas uzņēmums Dardedze hologrāfija. Tā valdes priekšsēdētājs Guntis Vucens stāsta, ka kopējais bankas aizdevums bijis viens miljons 200 000 eiro, no kura daļa bija pašu līdzfinansējums un pārējā summa dalījās uz pusēm starp banku un riska kapitāla fondu. «Mēs šīs investīcijas piesaistījām ļoti ātrā laikā, kas vien jau vērtējams kā milzīgs ieguvums. Mūsu gadījumā gan tas tika noformēts kā aizdevums un riska kapitāla fonds nekļuva par uzņēmuma mazākuma akcionāriem. Taču, ja tā būtu bijusi kategoriska prasība, nedomāju, ka mums tā būtu bijusi problēma. Nauda jāatdod aptuveni piecu gadu laikā, un var teikt, ka tā ir samērā dārga nauda. Tomēr riska kapitāla investīciju piesaistes bonuss ir bezmaksas konsultācijas un ekspertīze. Jāteic, ka mūsu gadījumā tā bija mūsu prasība, ka mēs šīs finanšu konsultācijas vēlamies, un tās bija vērtīgas,» atzīst G. Vucens. Piesaistītais finansējums ieguldīts ražošanas jaudu palielināšanā un modernu tehnoloģiju iegādē.
Savukārt uzņēmums Hanzas elektronika, kurš pērn piesaistīja riska kapitāla investīcijas 600 000 eiro apmērā, tās ieguldīja apgrozāmajos līdzekļos, jaunās modernās iekārtās un ražošanas telpu Ogrē paplašināšanai. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis skaidro, ka bankas finansējumu nevar salīdzināt ar riska kapitālu, jo pirmais aiziet uzņēmuma parādsaistībās, bet riska kapitāls ieiet uzņēmuma paša kapitālā, un veiksmīgai uzņēmuma attīstībai nepieciešams gan bankas, gan riska kapitāla finansējums. I. Osmanis arī atzīst, ka viņu ne mazākajā mērā nav mulsinājis fakts, ka riska kapitāla fonds kļūs par uzņēmuma mazākuma akcionāriem, jo tā tas notiekot visur pasaulē. Arī Hanzas elektronikas valdes priekšsēdētājs uzsver, ka riska kapitāla investīcijas «ir dārga nauda», tāpēc tās tūlīt tiek ieguldītas, nevis turētas bankas kontā.
Gudrā nauda
E. Pīgoznis, skaidrojot, kāpēc riska kapitāls ir dārgāks nekā bankas finansējums, stāsta, ka «atšķirībā no bankām, kuras prasa ķīlu, mēs investējam bez tās. Turklāt mēs piedāvājam tā saukto gudro naudu, jo tā nāk kopā ar riska kapitāla fonda speciālistu konsultācijām, ekspertīzi, arī kontaktiem un klientu meklēšanu. Mēs, piemēram, palīdzam, kā tas bija uzņēmuma Stenders gadījumā, ar jaunu eksporta tirgu un sadarbības partneru atrašanu, kas ir sarežģīts un dārgs process. Tieši tādēļ arī mūsu nauda ir dārgāka par bankas naudu, kas to vienkārši aizdod bez papildu pievienotās vērtības».
Runājot par riska kapitāla fondu attīstības perspektīvām, E. Pīgoznis min, ka potenciāls attīstīties vēl ir gana liels, jo, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā riska kapitāla īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir ļoti niecīgs. «Man ir lielas cerības uz uzņēmēju un Start-up atbalstu valstiskā līmenī, jo ekonomikas ministre, kas ļoti labi izprot uzņēmēju vajadzības, kļuvusi par finanšu ministri. Tikai ar pārdomātu valsts atbalstu, arī nodokļu jomā, varam cerēt, ka radīsies pietiekams skaits Start-up un uzņēmumi izaugsmes fāzē varēs atļauties piesaistīt investīcijas,» savu redzējumu pauž E. Pīgoznis. Pats riska kapitāla fondu finansējums pašlaik lielā mērā nāk no Eiropas Savienības struktūrfondiem, lieliem uzņēmumiem, kas meklē, kur izdevīgi ieguldīt naudu, kā arī no pensiju fondiem. No Latvijas pensiju fondiem visaktīvākie investori, kā stāsta E. Pīgoznis, ir Swedbank, kam seko SEB banka un Rietumu banka. Jāpiebilst, ka kopš 2007. gada riska kapitāla fondi veikuši investīcijas 91 uzņēmumā.