Rīdziniekam Mārim Alksnim lāceņu ievārījums asociējas ar bērnību. Taču, kad viņš vēlējies atrast šo gardumu veikalos, tas neesot izdevies, viņš raksta savā interneta emuārā. Tagad M. Alksnis cenšas pats iegādāties ogas un pagatavot ievārījumu, lai varētu ēst to ar pankūkām vai Lapzemes sieru. Arī Dienai pēc nesekmīgas meklēšanas vairākos veikalu tīklus visbeidzot izdevās atrast šo ogu želeju veikalā Stockmann, kur Somijā gatavotas lāceņu želejas - 230 gramu - cena ir Ls 3,95. Iespējams, rudens pusē ievārījumu plāno tirgot Maxima.
Savulaik lāceņu ievārījumu ražoja SIA Puratos Latvia ar tirdzniecības zīmi Pūre, tagad to vairs nedara, jo iepirkuma cena ogām Skandināvijā ir pārlieku augsta. 2009. gadā tās maksāja 10 eiro kilogramā, bet tagad lācenes ir vismaz uz pusi dārgākas. Tas izskaidrojams ar šo ogu slikto ražu Skandināvijā, tāpēc, pieprasījumam saglabājoties iepriekšējā līmenī, cenas aug, skaidro SIA Puratos Latvia tirdzniecības vadītāja Anžela Hmeļova. Ar šādām izmaksām uzņēmuma produkcijas - 440 gramu burciņas lāceņu ievārījuma - cena būtu septiņi astoņi lati, un cilvēki to nevarētu atļauties nopirkt. Tāpēc Puratos Latvia varētu atsākt šo ogu ievārījuma gatavošanu tikai tad, ja kritīsies lāceņu cenas Skandināvijā. «Latvijā lācenes aug, bet ļoti mazā daudzumā, ražošanas uzņēmumam to ir par maz,» piebilst A. Hmeļova.
Iespējams, vienīgais uzņēmums, kas pašlaik gatavo lāceņu ievārījumu Latvijā, ir SIA Atasco ar tirdzniecības zīmi Zelta zaptes, pagaidām gan tas realizē savu produkciju tirdziņos un piegādā restorāniem. Šogad uzņēmums plāno to piedāvāt arī atsevišķiem veikaliem. SIA Atasco iepērk tepat Latvijā lasītās ogas. Ilgtermiņā - kopš pagājušā gadsimta vidus - lāceņu augšanai piemērotās platības noteikti ir samazinājušās, jo savulaik notikusi aktīva mežu un purvu nosusināšana, attīstījusies kūdras ieguve, norāda botāniķe Valda Baroniņa. Galvenokārt ar to izskaidrojams, ka vecākā paaudze atceras šo ogu pārbagātību mežos, bet mūsdienās lāceņu mežā nav nemaz tik daudz. Nevar teikt, ka patlaban notiek strauja šo ogu samazināšanās, vismaz botāniķu novērojumi par to neliecina. Taču lāceņu daudzumu mežos var ietekmēt dažādi faktori - purvu aizaugšana, mežu izciršana, apputeksnētāju trūkums, iespējama pastiprināta vīrišķo augu savairošanās, to ziedi var ciest pavasara salnās. Var arī nesakrist sievišķo un vīrišķo augu ziedēšanas laiks. Lāceņu izplatība nākotnē noteikti būs atkarīga no to augšanai piemērotajām sūnu purvu un samērā gaišu purvainu mežu platībām, norāda V. Baroniņa.
Tā kā mežā lāceņu nav daudz, to cena ir augsta, tās ir otras dārgākās ogas pēc meža zemenēm. Pie meža tās uzpērk par 2,5-3,5 latiem, galvaspilsētā cena ir četri pieci lati kilogramā, Centrāltirgū par mazu glāzīti ogu jāšķiras no Ls 1,20, bet kilograms var maksāt pat līdz septiņiem astoņiem latiem. Interneta sludinājumos lācenes piedāvā par trim četriem latiem kilogramā.
Tehnisko zinātņu doktors Andris Ansis Špats pats mēģinājis audzēt lācenes, lai iegūtu garšīgās ogas, taču, balstoties uz pieredzi, viņš atzīst - tās aug tikai īstā sūnu purvā, daļēji noēnotā, nelieliem kociņiem klātā teritorijā, intensificētā laukā to ražu nevar iegūt. Tāpēc neatliek nekas cits kā salasīt ogas pašam vai šķirties no krietnas summas, pērkot svaigas lācenes vai to ievārījumu.