Domstarpības ar Krieviju
EDSO izveides iniciatores bija Varšavas pakta dalībvalstis ar Padomju Savienību priekšgalā. 1973. gada vasarā pēc komunistisko valstu bloka ierosinājuma darbu sāka EDSO priekštece Eiropas Drošības un sadarbības apspriede (EDSA), kuras uzdevums bija nodrošināt dialogu starp Rietumiem un Austrumiem.
Par EDSO pirmsākumu uzskata 1975. gada 1. augustā Somijas galvaspilsētā Helsinkos 35 valstu noslēgto vienošanos, kurā tās apņēmās stiprināt drošību, mierīgā ceļā risināt konfliktus un veicināt cilvēktiesības.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma EDSA palīdzēja izveidot demokrātiskās institūcijas postpadomju valstīs, bet tās galvenais uzdevums bija vēlēšanu procesa novērošana. 1995. gadā EDSA tika pārdēvēta par EDSO, kas ieguva starptautiskās organizācijas statusu. Pašlaik organizācijas sastāvā ir 57 valstis, to skaitā Latvija.
Pēdējā desmitgadē EDSO iekšienē pieaudzis saspīlējums starp Krieviju un rietumvalstīm. Maskava apsūdzējusi organizāciju par «dubultstandartiem» attiecībā uz cilvēktiesībām un iejaukšanos Krievijas iekšējās lietās.
2006. gadā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pat piedraudēja, ka Krievija varētu izstāties no EDSO, bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2007. gadā paziņoja, ka rietumvalstis «mēģina pārveidot EDSO par vulgāru instrumentu savu ārpolitisko interešu īstenošanai».
EDSO nenosūtīja savus novērotājus uz 2007. un 2011. gada Krievijas parlamenta vēlēšanām un 2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanām, bet tas netraucēja organizācijas pārstāvjiem sūdzēties par rupjiem pārkāpumiem.
Atguvusi nozīmību
EDSO kritizēta par nespēju atrisināt «iesaldētos konfliktus» Kalnu Karabahā un Piedņestrā, tā nespēja efektīvi reaģēt arī uz 2008. gada augustā notikušo Krievijas militāro iebrukumu Gruzijā, raksta Deutsche Welle.
Vēl pirms dažiem gadiem izskanēja apgalvojumi, ka EDSO ir zaudējusi agrāko autoritāti, tādēļ tās turpmākai pastāvēšanai neesot jēgas. Tomēr pēc tam, kad pērn Krievija anektēja Krimu un izraisīja militāru konfliktu Austrumukrainā, EDSO nozīmība atkal pieauga.
EDSO pārstāvji piedalījās Minskā notikušajās miera sarunās starp Ukrainu un Krieviju, bet organizācijas novērotāju misija Austrumukrainā pārliecinās, vai karojošās puses ievēro Baltkrievijas galvaspilsētā februārī noslēgtā pamiera nosacījumus.
Aptuveni 400 EDSO novērotāju, kuriem ir pieeja abām frontes pusēm, faktiski ir vienīgie, kas sniedz objektīvu informāciju par kara zonā notiekošo, jo Krievijas, Ukrainas un rietumvalstu mediji notikumus Austrumukrainā atspoguļo atšķirīgi.
Tieši EDSO novērotāji regulāri ziņojuši par cilvēkiem Krievijas armijas formas tērpos un ieroču sistēmām, kas pieejamas tikai Krievijai, tomēr līdz šim organizācijas pārstāvji nav skaidri pateikuši, ka Austrumukrainā karo Krievijas karavīri, jo novērotāji nedrīkst publiski paust jebkādus vērtējumus.