Diemžēl cilvēki ne vienmēr pietiekami novērtē iespējamos riskus un pievērš uzmanību savas veselības novērtēšanai. Starptautiskās Diabēta federācijas dati rāda, ka pasaulē katrs otrais saslimušais nezina par savu diabētu. Taču speciālisti atgādina - līdz pat 80% diabēta gadījumu iespējams novērst ar diētas maiņu, fiziskajām aktivitātēm un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Jāzina riski
Kā Dienai norāda Latvijas Diabēta federācijā (LDF), šā gada 1. janvārī Latvijā bija reģistrēti 84 683 cukura diabēta pacienti, bet pasaules līmenī mirstības ziņā diabēts konkurē ar HIV un AIDS. Diabēts ir globāls slepkava, kas izplatīts dažādos vecumos gan vīriešiem, gan sievietēm visos sociālajos slāņos. Realitāte ir pārāk drūma, lai to ignorētu, uzskata LDF prezidente Indra Štelmane. Taču jāsaprot viens - ar cukura diabētu nepiedzimst, bet gan saslimst dzīves laikā. Speciāliste skaidro, ka saslimšanu ar diabētu var veicināt pirmām kārtām tāds faktors kā iedzimtība, kas no paša cilvēka nav atkarīgs. Taču galvenokārt tas ir liekais svars un mazkustīgs dzīvesveids. Attālāki riska faktori - paaugstināts asinsspiediens un smēķēšana. Diemžēl speciāliste praksē redz, ka saslimstība ar diabētu Latvijā un citur pieaug tieši aptaukošanās dēļ.
Lai gan riski ir zināmi, pēc I. Štelmanes teiktā, diabēts ir viltīga slimība - daļai cilvēku ilgus gadus var noritēt bez izteiktām pazīmēm un simptomiem. Slimības galvenais simptoms ir paaugstināts cukura līmenis asinīs, bet var būt arī ne tik klasiskas pazīmes - nogurums, pazeminātas darba spējas, ko cilvēki nereti saista ar lielu slodzi un nepilnvērtīgu miegu. Tā slimību var nepamanīt pat astoņus gadus. Rezultātā diagnozi nosaka tikai tad, kas pacients jau nonāk slimnīcā ar diabēta komplikācijām. Savukārt pie klasiskajām pazīmēm, kuras izraisa cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs, ir pastiprināta urīna izdalīšanās, slāpes, nepamatota krišanās svarā, slikta brūču dzīšana un nogurums.
Pozitīvi gan ir tas, ka ar gadiem pieaugusi tendence cilvēkiem biežāk pārbaudīt cukura līmeni asinīs. Turklāt, kā uzsver speciāliste, tas neattiecas tikai uz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Lai gan cilvēki līdz 30 gadu vecumam bez liekā svara ar 2. tipa cukura diabētu saslimst reti, arī viņiem ir ieteicams zināt savu cukura līmeni asinīs. Taču vecākiem cilvēkiem, kuriem ir arī citi riska faktori, pārbaude būtu jāveic vismaz reizi gadā.
Trūkst zināšanu
Lai gan viens no galvenajiem profilakses pasākumiem ir regulāra cukura līmeņa noteikšana asinīs, tikai nedaudz vairāk par pusi respondentu zina, kādam jābūt vesela cilvēka cukura līmenim asinīs, liecina Euroaptiekas diabēta skolas veiktā aptauja. Pareizu atbildi snieguši 56% aptaujas dalībnieku, bet 44% minējumos kļūdījušies. Analizējot aptaujas rezultātus, secināts, ka aptaujātajiem cilvēkiem trūkst informācijas arī par to, kādas ir 2. tipa diabēta sākotnējās pazīmes. Tikai 28% atbildējuši precīzi, bet 72% snieguši daļējas vai neprecīzas atbildes.
Viens no nozīmīgākajiem jautājumiem aptaujā bija par to, vai cilvēki zina paši savu cukura līmeni asinīs. 40% aptaujāto apgalvoja, ka zina un atceras savus cukura līmeņa asinīs mērījumus, tikpat atbildējuši, ka cukura līmeni asinīs ir mērījuši, bet rezultātus neatceras. 15% respondentu domā noskaidrot savu cukura līmeni tuvākajā laikā, bet 5% - lielākoties gados jauni un cilvēki ar augstiem ienākumiem - domā, ka uz viņiem šis jautājums neattiecas vispār. Tomēr I. Štelmane vēlreiz atzīmē, ka tā gluži nav un ka daudziem cilvēkiem ir nepareiza attieksme pret sevi un savu veselību. Pēc viņas domām, lai uzlabotu zināšanas, ar kampaņām vien nepietiek. Veselības ministrijai būtu jābūt speciālām sabiedrības izglītošanas programmām. Piemēram, cilvēki joprojām domā, ka ar cukura diabētu var saslimt, ja lieto daudz cukura. Tomēr lieko svaru var iegūt, ēdot arī kartupeļus, maizi un putru.
Jāmaina paradumi
Diabēta profilakse izriet no riska faktoriem. Ja cilvēks vēlas izvairīties no cukura diabēta, viņam jāizvērtē savs veselības stāvoklis un kaut kas jādara lietas labā. Respektīvi, tās ir dzīvesveida izmaiņas, paradumu mainīšana, piemēram, kļūstot fiziski aktīvam un lietojot veselīgu un sabalansētu pārtiku. Tas gan nenozīmē, ka visiem jākļūst par sportistiem, tās var būt arī vienkārši pastaigas, nūjošana vai citas aktivitātes. Arī veselības ministrs Guntis Belēvičs uzsvēris, ka efektīvākais veids cukura diabēta profilaksei ir tieši veselīga dzīvesveida ievērošana - sabalansēta uztura lietošana, samērojot to ar pietiekamu fizisko aktivitāti.