Ir pierasts domāt, ka internets, vismaz mūsu t. s. Rietumu demokrātijās, garantē indivīda brīvību, pašnoteikšanos un ir tāds kā sabiedrības neatkarīgās domas rupors - kas patīk, to lasu, ko gribu, to rakstu. Ar līdzjūtību noskatāmies uz Ķīnas, Ziemeļkorejas un citu «slikto» valstu kontrolētajiem pilsoņiem. Bet, iespējams, ka drīz uz tām vairs nevarēsim raudzīties no tik ērtām pozīcijām. ASV šobrīd tiek ievadīta nākamā līmeņa datu vākšanas un analīzes ēra, un tā skars arī mūs - eiropiešus.
Aiz pavisam necilā nosaukuma «Jūtas datu apstrādes centrs» (Utah Data Center) slēpjas līdz šim lielākais elektroniskās informācijas apstrādes komplekss pasaulē, kuru pabeigt ir plānots jau šā gada septembrī. Projekta pasūtītājs ir Nacionālā drošības aģentūra (National Security Agency). Ar divu miljardu ASV dolāru lielā budžeta palīdzību tā ambiciozais mērķis ir pārtvert un analizēt jebkuru pieejamo komunikāciju. Tehnoloģiju žurnāls Wired raksta, ka ir ieplānots tikt arī pie šifrētiem datiem, tāpēc tiekot strādāts pie petaflopa jeb procesora, kas spētu veikt biljonu operāciju vienā sekundē. Pēc 11. septembra notikumiem ratificētais un atkārtoti pagarinātais Patriot Act ASV pilsonim ierēdņu priekšā neļauj piesegties pat ar vīģes lapiņu, bet kāpēc lai mēs tālajā Eiropā par to uztrauktos?
Izrādās, ka iemesls nemieram ir pietiekami liels, jo iezīmējas tendence, ka liela daļa informācijas vairs netiek glabāta uz personīgā datu nesēja, bet gan saglabāta uz kāda servera citā pasaules malā - tā saucamajā mākoņatmiņā. Tā kā tādu platformu kā Google, Facebook, Dropbox u. c. serveri visbiežāk atrodas ASV jurisdikcijas kompetencē, milzīgs apjoms ES pilsoņu informācijas un komunikācijas varētu nonākt svešās rokās, to izmantošana kļūtu nekontrolējama. Datu masveida analizēšana un arhivēšana terorisma apkarošanas nolūkos ASV ir legāla un pavisam drīz būs arī tīri praktiski iespējama. Caurspīdīgais pilsonis ir dzimis.
Jau reizi ES jūtīgās informācijas jomā bija spiesta kapitulēt Savienoto Valstu priekšā. Pamatojoties uz to pašu terorisma apkarošanas vēlmi, 2010. gadā tika ratificēta t. s. SWIFT vienošanās, kura amerikāņu dienestiem garantē piekļuvi ES pilsoņu naudas pārskaitījumu datiem. Taču tagad tiek sperts nākamais solis. Nesen no Eiropas politikas studiju centra puses izskanēja brīdinājums, ka izplatītā mākoņatmiņas izmantošana kombinācijā ar Jūtas datu apstrādes centra darbību varētu nozīmēt apjomīgu ES pilsoņu izspiegošanu no ASV puses. Reaģējot uz to, atbildīgā ES iestāde uzdeva ekspertiem veikt pētījumu «Kibernoziegumu apkarošana un privātsfēras aizsardzība mākoņatmiņā», kurš tagad ticis publicēts un izteikto brīdinājumu pilnībā apstiprina. Tā secinājumos tiek norādīts, ka ES nopietni jāpārdomā par savu pilsoņu datu juridisko aizsardzību. Jācer, ka ES ierēdņu pretošanās ASV spiegošanas mānijai nebūs tik vārga kā SWIFT vienošanās gadījumā.
Tiem, kas kaut kad plāno doties uz ASV, iesaku nākotnē mākoņatmiņas platformā neko sliktu par šo valsti nerakstīt.