Lai nāktu klajā ar priekšlikumiem problēmas risināšanai, pirms četriem mēnešiem pēc satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) iniciatīvas tapa ekspertu grupa. Vienojoties dažādiem jomas pārstāvjiem, tapuši vairāki iespējamie rīcības virzieni, kuros, lai gan redzamas arī jaunas idejas, galvenokārt tiek aicināts atgriezties pie pagātnē atmestiem modeļiem.
Sakārtot naudas plūsmas
Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš par būtisku uzskata atjaunot šīs tūkstošgades sākumā slēgto autoceļu fondu. Tas būtu kā speciāls budžets, kas darbotos atšķirīgi no šābrīža valsts autoceļu fonda. Pašreizējā situācija ir tāda, ka programmā esošos līdzekļus nedrīkst uzkrāt, tāpēc nav rezervju un skaidrības par nākamo gadu. Izveidojot ceļu fondu, neizlietotie līdzekļi tiktu pārcelti uz nākamajiem gadiem. Turklāt rakstiska vienošanās starp partijām un biedrībām par fonda izveidi tika panākta vēl 2014. gadā, taču taustāmus rezultātus tā joprojām nav nesusi.
Nozīmīgi esot arī noteikt ceļa lietotāju maksājumiem piesaistītu finansējuma modeli - ceļa lietotāju samaksātie nodokļi gadā pārsniedz 500 miljonus eiro, taču no valsts budžeta ceļu nozarei tiek novirzīti tikai 190- 200 miljoni jeb vidēji 36% no ceļu lietotāju iemaksām. Viens no piedāvājumiem ir arī ceļu uzturēšanai novirzīt valsts akciju sabiedrību Latvijas valsts ceļi un Latvijas autoceļu uzturētājs peļņu.
Lielākās ekspertu domstarpības radušās par nodokļu un nodevu kārtību transporta jomā. «Ceļu lietotāji maksā piecus nodokļu veidus, bet tie netiek ieguldīti atpakaļ ceļos,» paskaidroja Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Jānis Golubevs. Piemēram, kaimiņvalstīs nav ne ekspluatācijas, ne reģistrācijas nodokļa, tāpēc nevarot būt ne runas par nodokļu palielināšanu. Pie kopsaucēja nenoveda arī ideja samazināt ekspluatācijas nodokli un palielināt akcīzes nodokli.
Ideju daudz, naudas maz
«Vairākkārt esmu uzsvēris, ka jau šobrīd iztrūkums ceļu tīkla pilnīgai sakārtošanai ir 4,5 miljardi eiro un, nerisinot situāciju savlaicīgi, šī bedre arvien palielināsies. Liela daļa ceļu šobrīd ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, un tam pamatā ir finansējuma trūkums. Ceļi ir kā valsts asinsrite, kas sekmē tautsaimniecību, nodrošinot labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai, jaunu darba vietu radīšanai un cilvēku labklājībai,» pārliecināts U. Augulis.
Lai gan nozare piedāvā vairākus iespējamos variantus finansējuma piesaistei, Finanšu ministrijas pārstāve Jolanta Plūme norāda, ka nākamgad uz būtiskām autoceļu finansējuma izmaiņām cerēt nevar. Diena jau iepriekš rakstījusi, ka SM savās jaunajās politikas iniciatīvās 2017. gadā ceļiem pieprasījusi 150 miljonus, kas ir uz pusi vairāk nekā kopējie pieejamie līdzekļi visām nozarēm.
LCB vadītājs, atbildot uz iepriekš teikto, bažīgi norādīja, ka, ja papildu līdzekļi netiks rasti, 2019. gadā ceļu remontdarbu samazinājums būs 3,5 reizes, kas sev līdzi nesīs vairāku kompāniju bankrotus. Tāds scenārijs sagaidāms, jo 2018. gadā beigsies šim mērķm paredzētā Eiropas Savienības nauda.
Lai ķertos pie darbiem, eksperti gan sākotnēji aicina SM veikt visu Latvijas autoceļu izvērtējumu, jo, kā uzsvēra LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs, par valsts ceļiem ir skaidrība, bet par pašvaldību un komersantu ceļiem nav kopēja redzējuma. Viņš skaidroja, ka pašās pašvaldībās šāds ceļu izvērtējums jau varētu būt, tāpēc, visticamāk, informācija tikai jāapkopo. Savukārt Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks piebilst, ka ceļi ir jāizvērtē arī no ekspluatācijas un drošības viedokļa.
Izvērtējot ekspertu ieteikumus, taps SM informatīvais ziņojums valdībai. Lai gan skaidrs, ka tos visus realizēt neizdosies, ministrs cer uz pakāpenisku situācijas atrisinājumu.