Apzinoties, ka reiz jau veiktā pašvaldības vadītājas nomaiņa varētu atkārtoti neizdoties, opozīcija tomēr mēģina panākt sev vēlamu rezultātu un izvirzījusi prasības domes priekšsēdētājai Daigai Jurēvicai (LZS). Nākamā sēde notiks augusta sākumā. Pati priekšsēdētāja uzskata, ka taisnība ir viņas pusē, un neplāno savu viedokli vairākos jautājumos mainīt. «Ja deputātiem neiedod kāroto bonbongu, tad tā arī notiek,» ironizēja D. Jurēvica.
Carnikavas domes pašreizējā koalīcijā ir astoņi deputāti, opozīcijā - septiņi. Pērnā gada decembrī uz mēnesi opozīcijai izdevās gāzt D. Jurēvicu un ievēlēt Reģionu alianses pārstāvi Imantu Krastiņu, taču jau janvārī vadība mainījās vēlreiz un D. Jurēvica amatā atgriezās. Tagad opozīcijas paziņojumu par neapmierinātību ar domes vadību atkal parakstījis I. Krastiņš, taču viņš Dienai atzina, ka diez vai izdosies panākt varas maiņu vēlreiz. Viņš arī noliedza Dienas pieņēmumu, ka domes sēžu bloķēšanas mērķis būtu tās atlaišana, ko varētu rosināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja pašvaldības darbs būtu paralizēts ilgāku laiku.
Opozīcija pārmet D. Jurēvicai, ka viņa nav virzījusi uz domes sēdi jautājumu par pamatskolas direktora atbilstību amatam. «Jau divus gadus pašvaldībai ir izstrādāta ilgtermiņa attīstības stratēģija, kurā izglītība ir galvenā prioritāte, bet nav izstrādāts ne skolas attīstības plāns, ne sākta izglītības kvartāla projektēšana,» norāda I. Krastiņš. D. Jurēvica nav bijusi klāt atbildīgās komitejas sēdē, taču viņai nepieņemams ir veids, kādā opozīcija un četri vecāki divarpus stundu tirdījuši skolas direktoru. Domes priekšsēdētāja arī uzskata, ka deputātiem nav tiesību norādīt direktoram, kurus skolotājus pieņemt darbā, kurus ne. Taču D. Jurēvica lūgusi izpilddirektoram izdot rīkojumu, ar kuru skolai jāiesniedz attīstības stratēģija līdz rudenim.
Otrs pārmetums saistīts ar opozīcijas deputāta Eduarda Burģeļa (Saskaņas centrs) iniciatīvu nodot pašvaldības zemi lietošanā bez atlīdzības biedrībai Carnikavas makšķerēšanas skola, kas ar Eiropas Savienības (ES) līdzekļu palīdzību vēlas izveidot tur laivu piestātni pašvaldības, tūristu un sportistu vajadzībām. E. Burģelis ir šīs 2015. gadā dibinātās biedrības valdes priekšsēdētājs. Viņš D. Jurēvicai pārmet, ka pašvaldībai pašai nav ieplānoti līdzekļi, lai izveidotu laivu piestātni, bet ļaut sabiedriskā labuma organizācijai to izbūvēt par ES naudu arī negrib. D. Jurēvica uzskata, ka E. Burģelis šajā jautājumā atrodas interešu konfliktā un viņam pienāktos atturēties, nevis aktīvi aģitēt par šo projektu. Viņa Dienai arī saka - pašvaldība šādu piestātni labprāt ierīkotu pati, taču šobrīd tam nav līdzekļu.
Opozīcija pārmet D. Jurēvicai arī diskriminējošu attieksmi pret domes izpilddirektoru Raimondu Garenčiku, kuru 2010. gadā atbrīvoja no amata un 2013. gadā ar tiesas lēmumu atjaunoja. I. Krastiņš to nosauca par «bosingošanu un mobingošanu», kas izpaužoties, piemēram, neļaujot izpilddirektoram ziņot domes sēdes sākumā, bet beigās, kad visi jau dodas projām un kameras izslēgtas. D. Jurēvica noliedz, ka būtu izpilddirektoru pazemojusi, taču atzīst, ka ir pasākumi, kuros viņam liedz piedalīties nepietiekamā kompetences līmeņa dēļ. D. Jurēvica arī atzīst, ka sadarbībai ar izpilddirektoru traucē viņa ciešās saites ar opozīciju. R. Garenčiks arī pēdējās vēlēšanās 2013. gadā kandidēja no Reģionu alianses saraksta, kura priekšgalā ir I. Krastiņš.
Jautājums par izpilddirektora nomaiņu, pēc D. Jurēvicas teiktā, ir aktuāls ne vienai vien pašvaldībai. Iecelšana amatā notiek, reizēm pat neko kārtīgi nepajautājot pretendentam, taču atcelt viņu no amata ir sarežģīti. «Nevar tā būt, ka izpilddirektors ir mūžīgs. Pašvaldības darbs tiek kavēts nesaskaņu dēļ,» uzskata D. Jurēvica. Viņasprāt, pašvaldībām būtu jādod tiesības ar izpilddirektoru slēgt terminētu līgumu uz domes pilnvaru laiku ar iespēju to pagarināt.